Skolēni Latvijā precīzi zina, cik maksā “Coca-Colas” pudele, bet mulst pie jautājuma par piena cenu, kas pēc vidusskolēnu domām maksā līdz pat 1,2 latiem litrā.
Tas secināts Privātpersonu finanšu institūta nesen Latvijas skolās veiktā pētījumā, par ko trešdien vēsta laikraksts “Diena”.
Kopumā pētījumā secināts, ka jauniešu izpratne par privātu finanšu pārvaldīšanu ir visai zemā līmenī, kaut gan attiecībā uz saviem nākotnes ienākumiem skolēni ir noskaņoti ļoti optimistiski.
Jaunieši prognozē, ka pēc augstskolas beigšanas pelnīs vidēji 600 latu “uz rokas”, taču diskusijā nevarēja uzreiz nosaukt pat pāris profesiju, kurās šo algu patlaban saņem pieaugušie, komentējot pētījuma rezultātus norādījusi institūta direktore Ieva Use.
Vidusskolēniem piedāvātajā testā par kreditēšanu, nodokļiem, uzkrājumiem vidēji katrs jaunietis pareizi atbildējis tikai uz pieciem no divpadsmit jautājumiem un tikai 1% spēja sniegt pareizu atbildi uz vairāk nekā desmit jautājumiem.
Vismazākā izpratne ir par kreditēšanas jautājumiem, uzkrājumu veidošanu, savukārt vislielākais “baltais plankums” izrādījās jautājums par to, kā veidojas pensijas apmērs – to nezināja 55% respondentu.
Skolēnu pašnovērtējums par savām zināšanām privātu finanšu jomā gan arī ir zems – mazāk nekā puse jeb 48% domā, ka viņu zināšanu līmenis ir labs vai teicams.
Vērtējot pētījuma rezultātus, izglītības projekta Iespējamā misija vadītāja Zane Oliņa uzsvērusi – būtu nepareizi domāt, ka zināšanu trūkumu šajā jomā var piepildīt tikai skolā. “Izglītību sniedz ne tikai skola, bet arī vecāki, ģimene. Te ir jautājums, cik pārējā sabiedrība ir kompetenta šajā jomā,” norādījusi Oliņa. Pēc viņas teiktā, privātu finanšu pārvaldīšanai lielāka uzmanība būtu jāpievērš ekonomikas stundās, kuru saturs patlaban bieži vien ir pārāk vispārīgs un atrauts no reālās dzīves.
