Valdība šodien nolēma pieteikšanos Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatam pagarināt no 21.novembra līdz 5.decembrim.
Līdz šim Valsts kancelejā KNAB priekšnieka amatam ir pieteikušies četri pretendenti – KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, bijušais Saeimas deputāts Jānis Ādamsons (SC), Rīgas reģiona Policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Īslaicīgās aizturēšanas biroja 1.nodaļas vecākais inspektors Aivars Tīrumnieks un Drošības policijas vecākais inspektors Artūrs Zvejsalnieks.
Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) savulaik solīja personīgi uzrunāt potenciālos amata pretendentus, taču vēlāk atzina, ka interese par šo amatu nav īpaši liela.
Šodien valdības sēdē premjers izteicās, ka termiņu nepieciešams pagarināt, “ņemot vērē visas problēmas, ar kurām mēs cīnāmies”.
KNAB likumā noteikts, ka pretendentiem ir jābūt Latvijas pilsoņiem, jāpārvalda latviešu valoda un vismaz divas svešvalodas. Pretendentam jābūt augstākajai izglītībai un uzkrājušam amatam atbilstošu darba pieredzi, kā arī nedrīkst būt sasniegts likumā noteiktais pensijas vecums.
Tāpat persona nedrīkst būt sodīta par noziedzīgu nodarījumu, notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda, nedrīkst būt saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata.
Pretendents arī nevar būt bijis PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
Pretendents nevar būt ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks, kā arī tam jāatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Valdība 21.oktobrī pieņēma instrukciju, kas nosaka KNAB priekšnieka iecelšanas amatā kārtību. Saskaņā ar šo instrukciju pretendentu loks uz šo amatu paplašināts, ja salīdzina ar sākotnēji publiski izskanējušo informāciju, ka šo konkrēto pretendentu nosauc premjers. Tomēr instrukcija ir izpelnījusies kritiku, ka tajā trūkst skaidru kritēriju, pēc kādiem tiks izvēlēts nākamais KNAB vadītājs.
Instrukcija paredz, ka Ministru kabinets nosaka pretendentu KNAB priekšnieka amatam pieteikumu iesniegšanas laiku un termiņu, Valsts kanceleja (VK) reģistrē pretendentu pieteikumus un izvērtē pretendentu atbilstību KNAB likuma 4.panta 2.daļā noteiktajiem obligātajiem kritērijiem. Tāpat pretendentiem būs jāsniedz rakstiska informācija, vai viņiem ir pieredze operatīvajā darbā, pieredze vadītāja vai vietnieka darbā un laba reputācija, kas sākotnēji tiks vērtēta, balstoties uz atsauksmēm no iepriekšējām darba vietām.
Pēc tam VK pretendentu, kuri atbilst obligātajiem kritērijiem, dokumenti tiks nosūtīti Ģenerālprokuratūrai, Satversmes aizsardzības birojam un Augstākajai tiesai, lai šo iestāžu vadītāji sniegtu savu viedokli par minētajiem kandidātiem.
Iestāžu vadītāji sagatavotos viedokļus iesniegs premjeram, kas tos ne vēlāk kā pēc septiņām dienām nodos izvērtēšanai valdībā. Valdība, izvērtējot šos dažādos viedokļus un uzklausot pretendentus, sagatavos tā dēvēto īso sarakstu ar iespējamiem pretendentiem. Šis saraksts tiks iesniegts Nacionālajā drošības padomē, kas dos savu viedokli par labāko kandidātu. Par viņa ieteikšanu biroja priekšnieka amatā lems valdība. Pozitīva rezultāta gadījumā valdība atbalstīs viena kandidāta iecelšanu amatā, par ko būs jālemj Saeimai.
Kā ziņots, iepriekšējais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs no amata tika atbrīvots ar Saeimas 29.jūnija balsojumu.
