Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izstrādātā koncepcija paredz triju gadu laikā palielināt atalgojumu patlaban neadekvāti zemu atalgotajos un korupcijas riskam pakļautajos amatos.
Valdības rīkojumu projekts paredz atbalstīt Koncepcijā par korupcijas risku samazināšanu valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās iekļauto trešo risinājuma variantu. Paredzēts, ka KNAB ir noteikts par atbildīgo tā izpildes koordinēšanā.
Šis variants paredz īstenot vairākus uzdevumus. Paredzēts visām institūcijām noteikt, kurās korupcijas riska jomās nodarbinātajām amatpersonām atalgojums ir kritiski zems un nepietiekams mājsaimniecības pamatvajadzību nodrošināšanā, un izstrādāt vidēja termiņa plānu, kā iestāde novērsīs ekonomiskos priekšnoteikumus korupcijas risku samazināšanai.
Cits varianta uzdevums nosaka triju gadu laikā palielināt atalgojumu neadekvāti zemu atalgotajos un korupcijas riskam pakļautajos amatos valsts pārvaldē mājsaimniecības normālai iztikai nepieciešamajā apmērā.
Paredzēts izstrādāt normatīvo aktu par iekšējās kontroles prasībām korupcijas novēršanas jomā, paredzot novērst visus koncepcijā uzskaitītos neefektīvas institūciju organizatoriskās pārvaldes un iekšējās kontroles trūkumus. Plānots arī paplašināt darba rezultātu vērtēšanas kritērijus, nosakot ne tikai šo personu kompetenci, bet vērtēt arī godprātības, ētiskuma jautājumus – izstrādāt grozījumus instrukcijā par ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību.
Cits uzdevums paredz nostiprināt pašvaldību izpilddirektoru atbildību par iekšējās kontroles sistēmas izveidi un uzturēšanu pašvaldību administrācijā likumā “Par pašvaldībām” pēc analoģijas ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Koncepcija paredz izstrādāt vienotus personāla atlases, izvērtēšanas un darbā pieņemšanas principus visās valsts un pašvaldību institūcijās.
Visām valsts un pašvaldību institūcijām būtu jānodrošina atklāta un uz brīvu konkurenci vērsta personāla atlases procedūru, publiskojot informāciju par visām vakancēm un īstenojot vienotu un atklātu kandidātu atlases kārtību.
Visām institūcijām, novērtējot darbinieku individuālos apstākļus, kas var veicināt nonākšanu korupcijas riska situācijā, jāņem vērā arī amatpersonu parādsaistību nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi, atzīstot, ka tādu parādsaistību apmērs, kas pārsniedz 50% no amatpersonas mājsaimniecības ikmēneša ienākumiem, ir korupcijas risku veicinošs.
Lai to izdarītu, jāpaplašina institūciju vadītāju pilnvaru apmērs likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, nosakot iestādes vadītājam tiesības pieprasīt valsts amatpersonai sniegt informāciju par parādsaistību apmēru.
Valdības rīkojumu projekts paredz, ka vairākām iestādēm dažādos termiņos ir jāsagatavo un jāiesniedz jau minētā risinājuma variantā uzdevumu tiesību aktu projekti.
Koncepcijā gan noteikts, ka visas izmaiņas un uzdevumi jāveic esošā finansējuma ietvaros, nepalielinot izdevumus valsts un pašvaldību budžetos.
Valdības rīkojumu projektu par koncepciju ceturtdien paredzēts skatīt valsts sekretāru sanāksmē.
