Pētot iedzīvotāju līdzdalības aktivitātes sabiedriskajās apspriedēs Latvijas reģionos, politikas eksperte, Saeimas deputāte Rasma Kārkliņa (V) secinājusi, ka sabiedriskās apspriedes ir jārīko nevis vietējiem politiķiem, bet gan neformālajiem līderiem.
Kārkliņa aģentūrai LETA pastāstīja, ka projekta “Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes – Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas” laikā pētījusi, kā notiek sabiedriskās apspriedes par teritoriju attīstības plāniem, kādi ir veiksmes stāsti un to galvenie cēloņi.
“Apspriedes vajag rīkot nevis kaut kādai pašvaldībai vai amatpersonām, bet gan vietējiem sabiedrības vadītājiem, kuriem cilvēki uzticas, un viņiem ir skaidri jāaicina visus ar pārliecinošu vēstījumu, ka tas būs kopējs diskusiju forums, nevis formāla sanāksme,” ar secinājumiem dalījās profesore.
Kā veiksmīgu piemēru viņa minēja sabiedriskās apspriedes Talsu novadā, uz kurtām arī tiek pieaicināts moderators, pirms sēdes notiek vienošanās par sanāksmes kārtības rulli – cik ilgi katram tiks dots vārds, ka obligāti jāpieturas pie temata. Šādos gadījumos, viņasprāt, sabiedriskajām apspriedēm ir daudz patiesāks rezultāts, cilvēkiem pašiem pasakot, ko viņi grib.
“Ja cilvēki paši pasaka, ko viņi grib, tad arī, visticamāk, viņi arī paši palīdzēs to īstenot savā novadā. Ja sapulci vada sabiedrības līderi, tad cilvēkiem būs skaidrs, ka pasākums ir nopietns un viņus tiešām grib uzklausīt,” teica Kārkliņa.
Vaicāta, kas ir šie sabiedrības līderi, kuriem jāaicina uz sabiedrisko apspriešanu, viņa teica, ka tiem jābūt cilvēkiem, kas sevi vienā vai otrā veidā ir pierādījuši, piemēram, kāds skolas pedagogs vai kora diriģents.
Mazsvarīgs arī neesot veids, kā izsludināt sabiedrisko apspriešanu, – neesot obligāti uzsvērt, ka tā ir formāla sabiedriskā apspriešana, bet izmantot radošu pieeju, piemēram, paziņot, ka notiks ideju darbnīca vai kafijas dzeršana.
