Valsts budžeta problēmas grib risināt uz zemnieku, lauku skolotāju un ceļu rēķina
“Dodiet iespējas un ļaujiet lemt pašiem!” – ar šādu moto Tukuma rajona Jaunpilī notika pagastu vadītāju sapulce. Ekonomiskās krīzes apstākļos viņi neredz iespēju sekmīgi pabeigt novadu veidošanu.
Savā pagastā izdzīvotu
No Latvijas 428 pagastu vadītājiem uz sapulci bija ieradušies 286. Liepājas rajonu pārstāvēja piecu – Priekules, Vaiņodes, Virgas, Dunalkas, Gaviezes – pagastu padomju priekšsēdētāji.
Visi bija pret reformu, sapulces gaisotni raksturo Dunalkas pagasta padomes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs.
Priekules pagasta padomes priekšsēdētāja Arta Brauna stāsta, ka 34 Latvijas pašvaldības vērsušās Satversmes tiesā, apstrīdot iekļaušanu kādā no novadiem. Liepājas rajonā neviens pagasts šādi nav protestējis.
Virgas pagasta padomes priekšsēdētāja Ruta Balode norāda, ka līdz ar to pagasti nonākuši nevienādā situācijā, un tie, kuri, kaut arī ne ar brīvu gribu, piekrituši apvienoties, nu varot saņemt pārmetumus par nepretošanos.
“Mani nebaida reforma kā tāda, bet ekonomiskā situācija un tas, ka iedzīvotājiem būs sliktāk pieejami pakalpojumi,” pauž A. Brauna. R. Balode piekrīt: “Tagad es vairs cilvēkiem nevaru apgalvot, ka pēc apvienošanās viss būs labi. Savā pagastā mēs ko pietaupītu un izdzīvotu, bet novadā administratīvie izdevumi palielināsies.”
Pielieto demagoģiju
A. Brauna ierosinājusi sapulces rezolūcijā iekļaut četras nostādnes. Pirmkārt, pildīt likumu, kas lauksaimniecībai paredz subsīdijas 2,5 procentu apjomā no valsts budžeta. Ražotāji ir lauku attīstības vājākais posms, viņa norāda.
Otrkārt, nepieļaut mazo lauku skolu slēgšanu. A. Brauna vērš uzmanību, ka skolotāju algas tiks paceltas uz šāda procesa rēķina. A. Radzevičs Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā saskata demagoģiju. Likums nosakot, ka skolu atver vai slēdz pašvaldība, un ar principu “nauda seko skolēnam” ministrija piespiežot to darīt, pati paliekot bez vainas. “Mēs skolas uzturam tehniskā ziņā, bet skolotājiem maksāt nevaram,” rēķina A. Radzevičs. Turklāt nupat esot atcelti maksājamās summas “griesti” pašvaldību savstarpējos norēķinos par skolēniem no citiem pagastiem. Viņaprāt, mazo skolu izdzīvošana būs atkarīga no prasmes piesaistīt skolēnus.
Rīgai tiek vairāk
A. Brauna iestājas arī par to, ka valdība nedrīkst risināt budžeta problēmas, autoceļu uzturēšanas fondu samazinot par 20 miljoniem latu. Savukārt Rīgā līdzekļi šim mērķim palielināti, papildina A. Radzevičs. Pēc viņa domām, “grūtības vajadzētu dalīt proporcionāli”.
Lai valdība nodrošina pārvadātājiem kompensācijas, nevis slēdz reisus, pieprasa A. Brauna. Sapulces rezolūcija prasa ekonomiskās krīzes apstākļos teritoriālo reformu iesaldēt. R. Balode norāda, ka tagad jāgaida Saeimas lēmums – turpināt reformu vai nē. “Katram Saeimas deputātam jāapzinās, ka, balsojot par jauno administratīvi teritoriālo dalījumu, viņš ir personīgi atbildīgs par jauno teritoriju iedzīvotājiem,” teikts rezolūcijā.
