Ja nesaglabāsim laukus, tad Latvijas nebūs ‒ paliks vien dažas lielas pilsētas, otrdien, tiekoties ar Lubānas iedzīvotājiem, norādījis Valsts prezidents Andris Bērziņš.
“Ja nesaglabāsim laukus, Latvijas nebūs. Paliks dažas lielas pilsētas un vairāk nekas. Tieši tādēļ ir neatliekami jārisina jautājumi, lai laukos būtu darbs, lai cilvēki vēlētos dzīvot laukos un audzināt savus bērnus. Nav svarīgi, no kurienes cilvēks nāk. Svarīgi – ko viņš grib sasniegt un kādi ir viņa mērķi,” par Bērziņa teikto aģentūru BNS informēja prezidenta Preses dienestā.
Savukārt, uz iedzīvotāju jautājumu, kā valsts varētu palīdzēt atgriezties no Sibīrijas tiem tautiešiem, kas to vēl nav varējuši izdarīt, Bērziņš atbildēja, ka pašvaldībām būtu jādod daudz lielākas pilnvaras un iespējas. Piemēram, pašvaldībām jādod iespēja uzpirkt zemi savā teritorijā, jo, beidzoties zemes privatizācijas termiņam, pašlaik ir pēdējais brīdis to darīt. Ja pašvaldībām būtu lielākas iespējas patstāvīgi saimniekot, tām būtu pieejami lielāki resursi un iespēja palīdzēt arī repatriantiem.
Runājot par valsts pārvaldības modeļa uzlabošanu, prezidents uzsvēra, ka Latvijai nekavējoties jāveido profesionāls civildienests, bet strukturālās reformas būtu jāsāk ar redzējumu, kur paliks tie cilvēki, kas reformu dēļ zaudēs darbu.
“Tā ir demokrātija uz nākotnes rēķina, un ilgi tā turpināt nevar,” piebilda Valsts prezidents.
Bērziņš ar pilsētniekiem pārrunāja arī pensionēšanās vecuma palielināšanu, norādot, ka Labklājības ministrijas rīcība ir objektīvi loģiska.
“Šim jautājumam nav vienkāršas un pareizas atbildes. No vienas puses, pieaug jauno cilvēku bezdarbs, un, paaugstinot pensijas vecumu, šī problēma tikai saasināsies. No otras puses, ja mēs neko nemainām pensiju sistēmā, tiem, kas ies pensijā pēc 15 gadiem, vairs nebūs, no kā pensiju maksāt. Tādēļ Labklājības ministrijas rīcība patlaban ir objektīvi loģiska. Diemžēl cilvēciski to ir grūti saprast,” atzina prezidents.
Bērziņš arī atbildēja uz jautājumiem par iespējamo augstākās izglītības reformēšanu, kā arī Latvijas partiju lomu parlamentārās demokrātijas nostiprināšanā. Prezidents pauda pārliecību, ka partijas joprojām ir pārāk nelielas, kas liecina, ka tās nepārstāv plašu sabiedrības slāņu intereses. Tādēļ sabiedrībai būtu jābūt daudz aktīvākai, iesaistoties gan tai nozīmīgu jautājumu risināšanā, gan partiju un sabiedrisko organizāciju darbībā.
Raksturojot situāciju Eiropas Savienībā (ES), Bērziņš uzsvēra, ka lielākais ES nopelns ir tas, ka šajā valstu apvienībā ir miers. Pēc prezidenta domām, pašlaik svarīgākais ir noturēt Eiropas Savienību un saglabāt Latvijas neatkarību. Vienlaikus Valsts prezidents paskaidroja, ka situācijas stabilizēšanai ES ekonomikā un finansēs vienkāršas receptes nav un tādēļ tas noteikti būs sarežģīts process.
