Referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nav veicinājis sabiedrības sašķelšanos ilgākā termiņā, šādu viedokli Latvijas Radio pauda Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Politiķis uzskata, ka referenduma iniciatori bija ļoti šaura grupa, kas gribējusi sevi parādīt, bet kopumā referendums vien apliecinājis, ka vienīgā valsts valoda Latvijā ir latviešu. Līdz ar šo referendumu šķēlušies esot tikai politiķi, bet viņi esot vien niecīga sabiedrības daļa.
Bērziņš saskata arī ieguvumus no referenduma, piemēram, pēc tā audzis valsts ieguldījums latviešu valodas stiprināšanā un paplašinājušās valodas apgūšanas iespējas.
Prezidents apņēmies šogad intensīvi strādāt pie nepilsoņu jautājuma. Viņš gribot saprast, cik nepilsoņu ir daudz, cik no tiem grib kļūt par pilsoņiem un kas kavē viņus par tādiem kļūt. Bērziņš domā, ka nepilsoņu problēma asākā ir Rīgas apkārtnē, nevis Latgalē.
Bērziņš neatbalsta “masveida brīvu pilsonības piešķiršanu”, tomēr uzsvēra, ka nepieciešamas izvērtēt šķēršļus, kāpēc Latvijai lojālie nepilsoņi nevar iegūt pilsonību.
Politiķis atzīmēja, ka pēdējos gados Latvijā iebrauc arī jauni cittautieši no valstīm, no kurām iepriekš cilvēki uz mūsu valsti nav devušies, un arī šiem cilvēkiem ir problēmas integrēties sabiedrībā, kas ir jārisina.
