Jaunās valdības akceptētā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītā novadu teritoriālā reforma pašlaik rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Atbildīgais ministrs Juris Pūce izteicies, ka maijā varētu būt gatava jaunā karte, kuras tapšanā pašiem novadiem teikšanu nepiedāvā. “Kursas Laiks” izzināja, ko par to saka novadu vadītāji, no kuriem liela daļa ir gājuši cauri iepriekšējai reformai, kas bijušo Liepājas rajonu sadalīja astoņos novados.
Spriest par to, kāds tieši būs Pāvilostas novada scenārijs, šobrīd nav iespējams, atzīst domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Pāvilostas novadam iespēju ir daudz, jo tas robežojas gan ar Ventspils, gan Kuldīgas, gan Aizputes, gan Durbes, kā arī Grobiņas novadu. “Grūti teikt, kur mēs būsim un uz kuru pusi mūs liks. Visticamāk, ka tā varētu būt Grobiņa. Ir jau izskanējis, ka Vērgale iet uz Grobiņas pusi, varbūt Pāvilosta iet uz Aizputes pusi. Grūti pateikt – jāsaprot, kāda ir doma un ideja.”
Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols atzīst, ka šobrīd vēl pāragri teikt, kādas pārmaiņas novadam atnesīs gaidāmā reģionālā reforma. Taču tās iespējamie scenāriji pašvaldībai bažas neradot. “Nevar komentēt to, kas nav noticis,” par reģionālo reformu teic A. Priedols un atzīst, ka sākumā svarīgi pašvaldību vadītājiem tikties ar jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, kurš nāktu klajā ar savu redzējumu par vēlamajām pārmaiņām.
Durbes novada domes priekšsēdētājs Ojārs Petrēvics secina, ka, skatoties uz situāciju novados, varētu spriest par otrā līmeņa – reģiona – pašvaldībām. Taču, kā tieši cerēts īstenot reģionālo reformu, līdz šim nav skaidrs. Durbes domē esot domāts, ar kuriem novadiem varētu sastrādāties un vienoties par kopīgu pārvaldību, taču sākumā svarīgi saprast, ko pārmaiņu rezultātā cer sagaidīt valdība.
Vaiņodes novadam visloģiskākā būtu apvienošanās ar Priekules novadu, atzīst domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons. Šāda iespēja sarunās ar Priekules novada pašvaldības pārstāvjiem izskanējusi jau agrāk.
Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska atzīst, ka ideja par reģionālās reformas īstenošanu nav peļama vien tādā gadījumā, ja netiek nodarīts pāri iedzīvotājiem. Reformas rezultātā jābūt garantijai, ka kopējā situācija un iedzīvotāju ikdiena nepasliktinās, bet tieši otrādi – lai no tās cilvēkiem būtu kāds labums.
Politiskās partijas teritoriālo reformu ir pieņēmušas kā politisku lēmumu, uzskata Aizputes novada domes priekšsēdētājs Juris Grasmanis. Viņš norāda, ka pagaidām tai nav nekāda konkrēta modeļa un neviena partija nav nākusi klajā ar priekšlikumiem, kā tas viss varētu izskatīties. J. Grasmanis bijušā Liepājas rajona teritorijā redz trīs novadus, kas apvienošanas rezultātā varētu kļūt vēl lielāki.
“Ne 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas mērķi, nedz tagad plānotās reformas mērķi un vajadzību īsti tās plānotāji nav pamatojuši – no politikas veidotājiem izskan vispārīgas frāzes un lozungi,” savu nostāju pauž Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis.
“Skolā teicamnieks varēja darīt daudz ko – paspēja visu. Ja ir nauda,
tad arī var darīt, ko grib. Teritoriālās reformas – saliek kopā tos
nabagos un domā, ka būs baigi labi,” salīdzina Rucavas novada domes
priekšsēdētājs Jānis Veits.
Plašāk novadu vadītāju viedokļus lasiet “Kursas Laika” 21. marta numurā!
