Abi Kuldīgas rajona Alsungas sociālās aprūpes centra “Reģi” ugunsgrēka krimināllietā apsūdzētie – bijusī centra vadītāja Irēne Hartmane un iestādes toreizējais darbinieks Andis Sīlis – savu vainu viņiem inkriminētajos noziegumos tiesai neatzīst, aģentūru LETA pēc šodien notikušās tiesas sēdes informēja Sīļa aizstāvis Edgars Butis.
Ņemot vērā Hartmanes advokāta Uģa Ūsiņa lūgumu, Kuldīgas rajona tiesa šodien nolēma lietu izskatīt slēgtā kārtībā, lai publiski netiktu izpausti procesā iesaistīto personu intīmās dzīves apstākļi.
Uz tiesas sēdi šodien bija ieradušies vairāki cietušie, tostarp arī Stepons Stirblis no Lietuvas, kuram ugunsgrēkā gājusi bojā 36 gadus vecā māsa.
Pirms izmeklēšanas sākšanas tiesa vaicāja cietušajiem, vai viņi nevēlas krimināllietā pieteikt kaitējuma kompensācijas. Vairāki cietušie tam nebija gatavojušies, tomēr viņi izlēma, ka kompensācijas pieprasīs.
Cietušais Stirblis no apsūdzētajiem vēlas piedzīt 1000 latu morālā kaitējuma kompensāciju, savukārt kāds Dobeles iedzīvotājs Alis Gaigals, kuram traģiskajā nelaimē bojā gājusi 37 gadus vecā meita Laila, no apsūdzētajiem vēlas piedzīt 100 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju. Tomēr, kā cietušais atzina aģentūrai LETA, uz šīs kompensācijas saņemšanu viņš īpaši necer, turklāt uzskata, ka “valsts vainīga, ne jau pansionāta darbinieki vien”.
Cietusī Mārīte Šlītere tiesai norādīja, ka no apsūdzētajiem vēlas piedzīt 500 latu morālā kaitējuma kompensāciju, piebilzdama: “Nu, ko tur vairāk prasīt.” Viņai nelaimē gājis bojā 23 gadus vecais dēls Andris, kurš pansionātā bija nonācis pēc tam, kad tēvs viņu vienu gadu bija turējis, piesietu pie suņa būdas. Pēc Šlīteres domām, drīzāk būtu jātiesā pansionāta sargi, nevis direktore.
Cietusī Marta Borisēviča, kurai “Reģos” gāja bojā 35 gadus vecā meita, uzskata, ka ugunsgrēks “vairāk bija nelaimes gadījums, [..] jo tā tomēr bija gada aukstākā nakts”. Viņa no apsūdzētajiem vēlas saņemt 5000 latu morālā kaitējuma kompensāciju. Arī cietusī Māra Blūma, kurai pansionātā sadega māte, vēlas no apsūdzētajiem piedzīt 5000 latu morālā kaitējuma kompensāciju.
Tostarp pieteikumu par materiālo zaudējumu atlīdzināšanu joprojām uztur arī Labklājības ministrija (LM), kura no apsūdzētajiem viņu notiesāšanas gadījumā vēlas piedzīt 82 858 latus. Kā norādīja LM pārstāvis Māris Knoks, ugunsgrēkā ir nodedzis valsts īpašums un kādam vienkārši ir jāsedz zaudējumi.
Šodien tiesa nopratināja visus cietušos, kuri bija ieradušies uz sēdi, un pasludināja pārtraukumu lietas izskatīšanā līdz rītdienai, 29.oktobrim, plkst.11. Tad paredzēts turpināt tiesas izmeklēšanu ar apsūdzības puses pieaicināto liecinieku uzklausīšanu, aģentūrai LETA pastāstīja Sīļa aizstāvis Butis.
Kā ziņots, Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors Juris Siders šajā lietā galīgo apsūdzību uzrādījis bijušajam aprūpes centra darbiniekam Sīlim, kurš bijis atbildīgs par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu “Reģos”, kā arī bijušajai aprūpes centra vadītājai Hartmanei.
Sīlim apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma (KL) 240.panta 2.daļas par to, ka viņš, būdams persona, kura ir atbildīga par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu, tīši pārkāpis šos noteikumus. Šis likuma pants vainīgo personu paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, ar arestu, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.
Savukārt Hartmanei galīgās apsūdzības uzrādītas gan pēc KL 240.panta 2.daļas, gan arī pēc KL 319.panta 2.daļas – par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas. KL 319.panta 2.daļā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz sešiem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods līdz 100 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Kā ziņots, atbilstoši sākotnējai apsūdzībai Hartmane organizēja pansionāta bēniņu stāva pārbūvi par pansionāta telpām, izbūvējot tajos sešas istabiņas iestādes klientiem. Pārbūves laikā neesot tikusi nodrošināta elektrodrošības un ugunsdrošības prasībām atbilstošas elektroinstalācijas izveide, neesot pabeigti remontdarbi, taču istabiņās jau izvietoti klienti, norāda prokuratūra.
Saistībā ar jaunajās istabiņās uzstādīto elektrosildītāju kopējo jaudu elektroinstalācija tika pārslogota, tādēļ regulāri nostrādāja drošinātāji. Lai tas nenotiktu, iestādes vadītāja pieļāvusi, ka esošie drošinātāji tiek nomainīti ar jaudīgākiem, kas novedis pie elektrības vadu sakaršanas, kas, kā norādīts ekspertīzes slēdzienā, 2007.gada 23.februārī izraisīja īssavienojumu un tā rezultātā – ugunsgrēku, kurā gāja bojā 26 pansionāta klienti.
Ugunsgrēks sociālās aprūpes centrā “Reģi”, kur uzturējās pirmās un otrās grupas invalīdi ar garīgās atpalicības problēmām, izcēlās pagājušā gada 23.februāra naktī. Ugunsgrēkā bojā gāja 26 cilvēki. Šis ir traģiskākais ugunsgrēks Latvijas vēsturē.
