Pirmdien, 16. martā, Rīgā notiek Latviešu leģiona karavīru piemiņas pasākumi, kā arī tradicionālie šīs dienas pretinieku pasākumi, vēsta portāls lsm.lv.
Jau agri no rīta pie Brīvības pieminekļa biedrība “Nacionālo karavīru atbalstam” sākusi pieteikto sapulci. Vairāki jaunieši pie pieminekļa dala bukletus, kuros viņi, pēc pašu vārdiem, apkopojuši faktus un mītus par leģionu, informē Latvijas Radio.
No rīta pie pieminekļa viss ir mierīgi, kārtību sargā daudz policistu. Kāds krievvalodīgais gan mēģināja iesaistīties vārdu apmaiņā ar aktīvistiem, nosaucot viņus par stulbeņiem, taču jaunieši uz to nereaģēja.
Daži cilvēki, dodoties savās ikdienas gaitās, arī apstājas un noliek ziedus pie pieminekļa, taču ziedu tur vēl nav daudz. Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Solvita Ābotliņa LTV “Rīta Panorāmai” pastāstīja, ka šogad drošības iestādes liegušas iebraukt Latvijā vairākiem desmitiem cilvēku, kuri vēlas diskreditēt valsti starptautiskas sabiedrības acīs.
Tie ir cilvēki gan no kaimiņvalstīm, gan no citām ES valstīm, kuri uztur Krievijas kultivēto ideju par fašisma atdzimšanu, atklāja S. Āboltiņa.
Vēsturnieks Ainārs Lerhis LTV “Rīta Panorāma” skaidroja, ka būtiskākā pretruna, kas saistīta ar Latviešu leģionu, ir tas, ka vēl pirms leģiona izveides Vācijas okupācijas vara Latvija veidoja kārtības policijas bataljonus un daļa no tiem vēlāk iesaistījās ari leģionā. Lai gan pats leģions piedalījās tikai kaujas darbībās frontē, policijas bataljonos dienējušie piedalījās arī represijās, apsargāja koncentrācijas nometnes.
Viņš skaidroja, ka Baltijas reģionā atšķirībā no rietumvalstīm bija nevis viena, bet divas okupācijas varas, kuras piecu gadu laikā nomainījās trīs reizes. Dubultokupācijas laikā izmisumā cilvēki pieņēma dažādus lēmumus, jo Latvijas valdība vairs nepastāvēja un nedeva norādes iedzīvotājiem, kā rīkoties.
