Pēc pusgadu ilgas zināšanu un prasmju apguves Rucavas pagasta iedzīvotājas izstādē parādīja savu veikumu un saņēma apliecības par piedalīšanos projekta darbā. Līdz gada beigām turpināsies pieredzes apmaiņa ar citiem biedrības “Sieviešu tiesību institūts” vadītā projekta “No kūniņas līdz taurenim” iesaistītājiem partneriem.
“Šobrīd esam apstājušies pie pusgadu ilguša darba izvērtēšanas,” teic biedrības “Jumītis” valdes priekšsēdētāja Valda Stadgale, kura šo sagatavojusi projektu un aicinājusi kopā divdesmit uzņēmīgas rucavnieces gan datora lietošanas prasmju papildināšanai, gan dažādu rokdarbu iemaņu apgūšanai. “Projekta mērķis ir dot zināšanas un sagatavot lauku sievietes sava personīgā biznesa veidošanai,” norāda projekta vadītāja. Jau no janvāra notikušas lekcijas par lietišķo etiķeti, nevalstisko organizāciju lomu sabiedrībā un nopietnas mācības gan datorprogrammu, gan dažādu rokdarbu tehniku apgūšanai. Projektā iesaistījušās gan mājsaimnieces, gan jaunās māmiņas, gan zemnieku un piemājas saimniecību kopējas. “Paspējām visu ko. Santiņas uz šo pasākumu nebūs, jo viņai vakar piedzima dēliņš,” smaida V. Stadgale.
Ķāķišķes ģimeņu centra vadītaja Anita Liparte papildinājusi datora lietošanas iemaņas, kuras būšot nepieciešamas, lai palīdzētu ķāķišķniekiem tikt galā ar jaunākās informācijas meklēšanu internetā. Viens no šajā projektā paredzētajiem pasākumiem esot arī ģimeņu centra remontdarbi – ēkas apkures sistēmas ierīkošana un interneta punkta atvēršana. “Tur iedzīvotāji varēs apmainīt no Rucavas bibliotēkas atvestās grāmatas, izmazgāt veļu un paši nomazgāties dušā. Līdz šim varējām strādāt tikai siltajā laikā, jo ziemā telpas nevarēja apkurināt. Rīkosim arī gadskārtu svētkus. Tos iedzīvotāji labprāt apmeklē,” pastāsta A. Liparte.
Anita Pētersone, kurai pieder piemājas saimniecība, teic, ka kļuvusi drošāka, rīkojoties ar datoru. “Datora lietošanu mācījos jau pirms trim gadiem, bet tagad apguvām portatīvos datorus, drusku no grāmatvedības programmām, vajadzīgo veidlapu meklēšanu internetā. Tūlīt zemniekiem jāsūta pieteikumi par degvielu, tagad pati to varu izdarīt. Dēlam ne vienmēr laika visu to ierādīt,” viņa pastāsta. Kursu klausītājas atzina, ka jūtas ļoti pateicīgas skolotājam Arvilam Rogam, kurš pratis ļoti atraktīvi un iejūtīgi ierādīt jaunās gudrības.
Rokdarbu apmācības grupas paveiktais trešdien bija izlikts izstādē. Tās apmeklētāju pienākumos ietilpa no katras darinātājas darbiem izvēlēties vienu un par to balsot. Lai vērtējums būtu objektīvs, pie darinājumiem nebija meistaru vārdu, bet tikai numuriņi.
Ligita Freimane darinājusi krelles, auskariņus un smalkas ziedu piespraudes svētku tērpiem. “Esmu mācījusies aust, bet filcēšanu un tamborēšanu apguvu pilnīgi no jauna,” viņa stāsta. Pa vakariem viņa tagad izgatavojot vienu otru jauku lietiņu. “Ja būtu pieprasījums, varētu taisīt arī pārdošanai,” saka rokdarbniece.
Rokdarbus sievām mācījusi Rucavas pamatskolas skolotāja Aija Cinkmane. “Kvalitāte darbiem ir laba. Ja strādātu tirgum, varētu vēl ko vēlēties. Centāmies apgūt daudzveidīgas tehnikas, lai katra var atrast to, kas labāk padodas, izvēlēties savu stilu un virzienu,” komentē pasniedzēja.
Zitai Bļinovai iepaticies darboties ar šķīstošo līmplēvi, un viņa palepojas, ka saņēmusi pasūtījumu no radinieces dāvanai izgatavot līdzīgu šallīti, kāda skatāma izstādē. Sarmīte Grudule smaržīgu ziepju gabaliņu iestrādājusi košā filca apvalciņa, kas noderēšot arī kā mazgājamais sūklītis. Bet viņas meitai Elīnai patīkot filcētās somiņas. Pati arī pamēģinājusi tās raksta veidošanu un atzīst, ka tur vajadzīga gan precizitāte, gan krietna deva pacietības. Vēl mamma taisot dāvanu pušķus no konfektēm. Brālim uz vārdadienu tikusi pat konfekšu “zivs”.
Drīzumā pa vienam katras kursu apmeklētājas darbiņam ceļošot uz Jēkabpils novada Rubeni, lai turienes projekta partneres novērtētu rucavnieču padarīto. Bet visa projekta noslēgums paredzēts decembra nogalē.
UZZIŅAI
Kopējās projekta izmaksas – ap 12 tūkstoešiem latu sedz Sabiedrības integrācijas fonds;
720 latu ir Rucavas novada domes līdzfinansējums;
projekta īstenotājs: biedrība Sieviešu tiesību institūts;
