Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien konceptuāli atbalstīja ieceri virzīt uz izskatīšanu pirmajā lasījumā likuma grozījumus par pašvaldību apvienošanu un funkciju decentralizāciju.
Komisija noteica viena mēneša termiņu priekšlikumu iesniegšanai – tie jāiesniedz līdz 27.martam.
Kā sacīja komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC), šis likumprojekts nedod atbildes uz visiem jautājumiem, taču tas paredz iespēju, kā pašvaldības brīvprātīgi var apvienoties lielākās pašvaldībās.
Pirms balsojuma Latvijas Pašvaldību savienības vārdā tās pārstāvis Jānis Piešiņš ieteica atturēties no projekta tālākas virzīšanas, jo tas esot nezinātnisks.
Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis sacīja, ka likumprojekts jāvirza tālākai skatīšanai, jo svarīgi paredzēt nosacījumus un iespējas pašvaldībām apvienoties.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas iecerēti, lai vecinātu pašvaldību apvienošanos, vairs neparedz 100 000 latu kompensāciju pašvaldībām par šādu soli.
Likumprojektā vairs nav iekļauta norma par 100 000 latu kompensāciju apvienošanās izdevumiem, jo tas radot ietekmi uz kārtējo valsts budžetu, un Finanšu ministrija šādu VARAM ieceri neatbalstīja. Taču VARAM paudusi, ka centīsies kompensēt pašvaldībām apvienošanās izdevumus.
Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka valdībai jānosaka administratīvo teritoriju grupas, kuru robežās vietējās pašvaldības var apvienoties. Šādu pašvaldību teritoriju grupu noteikšana nepieciešama, lai pašvaldību brīvprātīgā apvienošanās nenotiktu haotiski un veicinātu efektīvu pašvaldību sistēmas izveidi visā valstī, iepriekš uzsvēra VARAM. Šo noteikumu projektu izstrādātu VARAM.
Likuma izmaiņās arī paredzēts pienākums lemt par republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežām, ja robežu grozīšanas rezultātā pilsēta, novads un tā teritoriālā iedalījuma vienība vēlētos saglabāt savu statusu vai novada teritoriālā iedalījuma vienība netiktu iekļauta republikas pilsētā vai pievienota citam novadam. Šādu lēmumu valdība pieņemtu, izvērtējot pašvaldību iedzīvotāju intereses un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.
Patlaban noteikts, ka par robežu grozīšanu lemj Saeima, un tas, VARAM vērtējumā, rada pretrunu, jo administratīvās teritorijas robežu grozīšana ir jauna robežu apraksta apstiprināšana. Likuma grozījumi šo pretrunu novērsīšot, jo administratīvo teritoriju robežas groza Ministru kabinets, bet Saeima lemj par administratīvo teritoriju apvienošanu, kā arī par novadu teritoriālā dalījuma vienību iekļaušanu citā novadā vai republikas pilsētā.
Likuma grozījumos ir iekļauts regulējums, kas ļaus pašvaldībām apvienoties uz kārtējām pašvaldību vēlēšanām vai arī vēlēšanu starplaikā. Ja pašvaldības apvienotos vēlēšanu starplaikā, tad apvienotās pašvaldības domi līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām veidotu visi apvienoto administratīvo teritoriju deputāti.
Jau ziņots, ka VARAM piedāvāja pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties, solot par apvienošanos katrai jaunajai teritoriālajai vienībai arī 100 000 latu, kas būtu kā kompensācija par tiem izdevumiem, kas radušies apvienošanās laikā.
