Pieaugot dienas garumam, 7. maijā Zemes ziemeļu puslodē sākas gada gaišākie trīs mēneši jeb solārā vasara.
Atbilstoši portālā “timeanddate.com” publicētajiem datiem solārais pavasaris Latvijā ik gadu sākas aptuveni 5.februārī un noslēdzas 6.maijā. Šajā periodā dienas garums Rīgā palielinās no nepilnām deviņām stundām līdz nepilnām 16 stundām, vēsta LETA.
Visgarākās dienas ir vasaras saulgriežos jeb Jāņos, kas iezīmē solārās vasaras vidu un astronomiskās vasaras sākumu. Saules spīdēšanas ilgums gada garākajā dienā, kas šogad būs 21.jūnijs, ir no 17 stundām un 33 minūtēm Augšdaugavas novada dienvidos līdz 18 stundām un 12 minūtēm Valmieras novada ziemeļos.
Gada gaišākais ceturksnis beigsies 5.augustā, kad solāro vasaru nomainīs rudens, savukārt no 6.novembra līdz 4.februārim būs gada tumšākais ceturksnis.
Meteoroloģiskā vasara iestāsies tad, kad vidējā gaisa temperatūra piecas diennaktis pēc kārtas nenoslīdēs zem +15 grādiem. Meteoroloģiskā vasara Latvijā parasti sākas jūnijā un beidzas augusta beigās vai septembra sākumā.
Astronomiskie gadalaiki ir aptuveni trīs mēnešus gari laika intervāli no ekvinokcijas līdz saulgriežiem un otrādi, savukārt solārie gadalaiki ir gada ceturkšņi, kas nodalīti atbilstoši saules spīdēšanas ilgumam jeb dienas garumam.
Foto – Pixabay
