Šonedēļ valdība apstiprināja Nacionālā attīstības plāna no 2014. līdz 2020.gadam sākotnējo redakciju. Līdz septembra vidum mājaslapā “nap.lv” katrs var iepazīties ar plānu un atstāt arī savus priekšlikumus un komentārus. Lai gan plāna vadmotīvs ir “Ekonomikas izrāviens”, dažādu nozaru pārstāvju vērtējumā dokuments ir pārāk piesardzīgs – gan mērķu, gan to sasniegšanai veicamo uzdevumu ziņā. Tāpēc iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām tagad dotā iespēja piedāvāt drosmīgākus risinājumus būtu jāizmanto.
“Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba.” Ar šiem Raiņa vārdiem sākas vairāk nekā 50 lapu garais dokuments, kura mērķis ir konkretizēt valsts attīstības vektoru vidējā termiņā – septiņu gadu garumā. Līdz 2020.gadam Latvija būšot sasniegusi “nozīmīgus ekonomiskus un sociālus mērķus, par kuriem šobrīd iedomāties atļaujas vien retais,” solīts Nacionālā attīstības plāna jeb NAP sākotnējā redakcijā. Par plāna vadmotīvu valdība noteikusi “Ekonomikas izrāvienu”, ko iecerēts panākt ar trim savstarpēji saistītām prioritātēm.
Pirmā no tām ir “Tautas saimniecības izaugsme”, ko plāna autori piesaka ar latviešu sakāmvārdu “Labs darbs divus mūžus dzīvo”. Izaugsmi iecerēts panākt ar vairākiem rīcības virzieniem. Vienam no tiem dots drosmīgs nosaukums “Izcila uzņēmējdarbības vide,” tomēr tā ietvaros veicamo uzdevumu saraksts par izcilību domāt vairs neliek, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņaprāt, piemēram, izcilai uzņēmējdarbības videi nepieciešama vismaz Baltijas mērogā konkurētspējīga nodokļu sistēma. Tā vietā plānā minēta vien pakāpeniska nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz patēriņu. Arī daudzi citi plānā formulētie uzdevumi nodrošinās normālu, taču ne izcilu vidi, uzskata Endziņš. Viņš gan cer, ka tas vēl ir labojams. Uz to norāda arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone, kas piekrīt – plāns varēja būt drosmīgāks.
Otra lielā NAP prioritāte ir “Cilvēka drošumspēja”. Pat valodniekus mulsinošo terminu plāna autori skaidro kā iedzīvotāju spēju pielāgoties mainīgiem apstākļiem, par ko valsts var gādāt, stiprinot vidusšķiru un pozitīvi ietekmējot demogrāfiju.
Par vienu no šīs prioritātes rīcības virzieniem – “Stabili pamati tautas ataudzei” – demogrāfam Ilmāram Mežam ir pretrunīgas sajūtas. Plānā nosprausti augsti mērķi, piemēram, līdz 2020. gadam jaundzimušo bērnu skaitam būtu gandrīz jādubultojas. Taču “pārāk reālistiski domājošu politiķu” piedāvātie pasākumi liek apšaubīt spēju mērķus sasniegt, jo ir pārāk pieticīgi, uzskata Mežs.
Tikmēr sadaļu “Vesels un darbspējīgs cilvēks” par “vārgdienīgu” sauc Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Viņš uzskata – ja Eiropas Savienības kopējā stratēģija paredz līdz 2020.gadam vidējā eiropieša dzīves ilgumu pagarināt par diviem gadiem, Latvijai savā plānā ir jāieraksta trīs gadi, lai Eiropu panāktu. Par citā “drošumspējas” rīcības virzienā “Cienīgs darbs” ierakstīto Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju Pēteris Krīgers ir sašutis – NAP autori neesot pareizi sapratuši terminu.
Trešā lielā NAP prioritāte ir “Izaugsmi atbalstošas teritorijas”. Sarunā par to Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis pauž uzskatu, ka plānā būtu jāatzīst katras pašvaldības un katra plānošanas reģiona tiesības līdzdarboties nacionālo mērķu sasniegšanai.
Pēdējā brīdī NAP sākotnējā redakcijā iekļuvusi arī kultūra. Tas noticis pēc Kultūras alianses tikšanās ar Pārresoru koordinācijas centru, kam ir vadošā loma NAP izstrādē. Iepriekš plānā bijis rīcības virziens “Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana”, tomēr mērķa sasniegšanas rādītāji kultūrai nebija norādīti. Šobrīd to iecerēts mērīt ar kultūras pasākumu apmeklējumu, amatiermākslas kolektīvu dalībnieku un ārvalstu tūristu skaita pieaugumu.
