Šogad Diabēta diena tiek atzīmēta ar devīzi “Izproti un kontrolē diabētu!”. Ārsti uzsver: izprotot slimību, cilvēks novērtē ārstēšanās nepieciešamību. Sevišķi svarīgi tas ir tagad, kad naudas trūkuma dēļ citi paliek nevērīgi pret paškontroli, medikamentu lietošanu.
Pašdarbība ir bīstama
Ja cukura diabēta pacients šobrīd jūtas labi, saspringtas finansiālās situācijas dēļ nereti iezogas doma par insulīna terapijas pārtraukšanu. Profesors Aivars Lejnieks uzsver: to nekādā ziņā nedrīkst darīt.
“Tā ir aksioma: cukura diabēta pacients nedrīkst pārtraukt lietot medikamentus, jo tad viņa veselības stāvoklis pasliktināsies. Turklāt paškontrole ir jāuztver tikpat nopietni kā medikaments,” piekodina A. Lejnieks.
Diabēta kompensāciju nevar sasniegt tikai ar labiem medikamentiem, uzskata profesors. Savukārt, lai sasniegtu labu diabēta kompensāciju, obligāti jākontrolē cukura līmenis asinīs, ko var izdarīt tikai ar paškontroles strēmeļu palīdzību, kas – maksā naudu. Cukura līmeņa paškontrole ar testa strēmelēm jeb stripiem nevar būt “gribu – nosaku, gribu – nenosaku” līmenī. Lai labi kompensētu diabētu, it sevišķi insulīna lietošanas situācijā, cukurs ar kontroles stripiem obligāti jākontrolē trīs, četras reizes dienā.
“Normāli būtu, ja stripi būtu simtprocentīgi valsts apmaksāti,” piekrīt A. Lejnieks. Šobrīd 1. tipa cukura diabēta pacientiem ir noteikts 25 procentu, 2. tipa diabēta pacientiem – piecdesmit procentu līdzmaksājums. Kopš 1. oktobra valsts kompensē medikamentus trūcīgajām personām, tiklīdz sasniegti 12,5 lati. Ja 50 stripu komplekts maksā 12,21 latu, summu var sasniegt diezgan ātri. Ņemot vērā, ka stripi parasti nav vienīgais, kas diabētiķim nepieciešams.
Būs sliktāk
Cukura diabēts ir neizārstējama slimība, taču to iespējams labi kompensēt un mācīties uztvert kā dzīvesveida sastāvdaļu. Ja tam atmet ar roku un spītīgi cer, ka organisms pats tiks galā, var veidoties smagas komplikācijas.
“Acis, nieres, sirds un asinsvadi,” trīs galvenās problēmjomas uzskaita A. Lejnieks. Diabēta pacientiem pēc noteikta vecuma sasniegšanas – dažiem pēc 40, dažiem pēc 50 gadiem – sāk jau parādīties dažādas blakus kaites. Ja pacientam ir slikti kompensēts diabēts, holesterīna līmenis paaugstinās ātrāk, daudz ātrāk palielinās arī arteriālais asinsspiediens. Tāpēc kontrole gados vecākiem slimniekiem nepieciešama precīzāka un regulārāka, tāpēc vismaz reizi trijos mēnešos viņiem jāiet pie ģimenes ārsta un jākontrolē spiediens, reizi gadā jāiet pie acu ārsta.
Ja cilvēkam ir nepieciešams un viņš ir lietojis insulīnu, pārtraucot to darīt, 1. tipa diabēta slimniekam ļoti slikti var kļūt dažu dienu laikā, 2. tipa diabēta slimniekam pasliktināšanās notiks lēnāk, trīs četru nedēļu laikā. “Precīzi pateikt dienu skaitu nevar, jo šādi eksperimenti netiek veikti,” aizrāda profesors.
UZZIŅAI
14. novembrī Diabēta dienu pasaule atzīmē kopš 1991. gada. 14. novembris ir Frederika Bantinga dzimšanas diena. F. Bantings bija viens no pirmajiem, kuru idejas noveda līdz insulīna atklāšanai 1922. gadā.
www.diabets-asoc.lv,
www.diabets.lv
