Šogad bijušas jau 55 dienas, kurās kaut vietām valstī pārspēts kāds siltuma rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.
Maksimālās gaisa temperatūras rekordi laboti teju piektdaļā no aizvadītajām gada 306 dienām. Pēdējais rekords tika pārspēts 2.novembrī Kolkā, termometra stabiņam pakāpjoties līdz +15,1 grādam, vēsta LETA.
Šogad kopumā laboti vairāk nekā 300 siltuma rekordi, savukārt pārspēto aukstuma rekordu skaits ir tikai desmit, un šogad bijušas septiņas diennaktis, kurās sasniegts kāds minimālās gaisa temperatūras rekords.
Visvairāk temperatūras rekordu pārspēts pēdējos trijos mēnešos – astoņās augusta dienās labots kopumā 41 siltuma rekords, deviņās septembra dienās krituši 69 siltuma rekordi, savukārt 11 oktobra dienās pārspēti 95 maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Šajā skaitā iekļauti pārspētie dienas rekordi, daļa no tiem ir arī jauni dekādes un mēneša rekordi. Šogad divās novērojumu stacijās labots arī visa gada siltuma rekords – 30.jūlijā Ainažos, termometra stabiņam pakāpjoties līdz +33,7 grādiem, un 9.augustā Kolkā, gaisam sakarstot līdz +32,1 grādam.
Šogad pārspēto temperatūras rekordu skaits ir lielākais kopš 2015.gada. Togad tika laboti vairāk nekā 350 siltuma rekordi, 150 no tiem – decembrī.
Šogad Latvijā piedzīvota novērojumu vēsturē agrākā un garākā meteoroloģiskā vasara, kā arī vēlākais karstums rudenī. Vēl 21.septembrī Zemgalē gaisa temperatūra pakāpās līdz +30 grādiem; iepriekšējais vēlākais datums, kad Latvijā sasniegta +30 grādu atzīme, bija 7.septembris 2008.gadā.
Tuvākajās diennaktīs iespējami jauni siltuma rekordi, bet, sākot ar nākamās nedēļas otro pusi, kļūs vēsāks. Saglabājoties anticiklona ietekmei, nav gaidāmi būtiski nokrišņi, prognozē sinoptiķi.
Kā ziņots iepriekš, pētījumi liecina par gaidāmu tālāku gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos Latvijā. Izmaiņu lielumu noteiks siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā.
Ja pasaules mērogā šā gadsimta laikā netiks īstenoti nozīmīgi klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, vidējā gaisa temperatūra Latvijā līdz gadsimta beigām paaugstināsies par pieciem grādiem un arvien biežāk nāksies saskarties ar neraksturīgiem un ekstremāliem laika apstākļiem.
