Siltumapgādes parādi uz šā gada septembra sākumu sasnieguši 23,91 miljonu latu, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) veiktās aptaujas dati.
Salīdzinot ar pērnā gada septembri, parādu apjoms gandrīz nav mainījies – pērn attiecīgajā laikā tas sasniedza 24 miljonus latu. Savukārt, salīdzinot ar maiju, kad lēsti parādi 37,6 miljonu latu apmērā, to apjoms samazinājies par 36%.
No 23,91 miljoniem latu lielāko daļu jeb 19,55 miljonus latu veido parādi lielajās pilsētās.
LPS apkopotie dati atspoguļo ēku apsaimniekotāju parādus siltuma piegādātājiem, savukārt iedzīvotāju parādi varētu būt līdz 50% lielāki – atkarībā no pārvaldnieka un reģiona, biznesa portālam “Nozare.lv” teica LPS pārstāvis Paulis Barons. Viņš skaidroja, ka apsaimniekotāji bieži vien siltuma parādu apmaksai novirza citus līdzekļus, lai varētu sākt kurināt.
LPS arī secina, ka aktuālo rēķinu apmaksa ir uzlabojusies, taču vecie parādi saglabājas.
Komentējot pāradu apjoma saglabāšanos pērnā gada līmenī, lai gan nekādi īpaši pasākumi nav veikti, Barons norādīja, ka ir paātrināta tiesvedība, kā arī iedarbojas sabiedrības spiediens, publicējot parādu datus. Viņa vērtējumā tas skubina gan namu pārvaldniekus aktīvāk rīkoties, gan arī iedzīvotājus samaksāt par siltumu.
LPS pārstāvis gan atzīmēja, ka gada laikā resursi ir kļuvuši dārgāki, un norādīja, ka problēmas var sākties, kad būs jāpērk kurināmais, jo, nesamaksājot par gāzi, tās piegāde tiek pārtraukta. Viņš minēja, ka pašvaldības meklēs risinājumu, piemēram, garantiju veidā.
Aptauja notika no 3.septembra līdz 20.septembrim, aizpildot anketu LPS mājaslapā. Kopumā piedalījušās deviņas lielās pilsētas, kā arī 150 novadi un siltumapgādes uzņēmumi, kas atbilst pērn aptaujāto skaitam.
Jautājumu par siltumapgādes parādiem, kā arī citas aktualitātes šodien paredzēts apspriest LPS Tehnisko problēmu komitejas sēdē.
Kā ziņots, Latvijas Siltumražotāju asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis iepriekš “Nozare.lv” vērtēja, ka tehniski visi siltumapgādes uzņēmumi ir gatavi sākt apkures sezonu, taču joprojām neatrisināts ir jautājums par finansiālo pusi. Proti, attiecībā uz klientu parādiem joprojām likumdošana nav sakārtota. Asociācijas pārstāvis vērtēja, ka gada laikā nekas nav mainījies.
Viņš norādīja, ka nepieciešams pieņemt grozījumus vairākos likumos, taču tikai dažas izmaiņas nonākušas līdz Saeimai.
