Tikai 57 procenti Latvijas skolēnu pēdējā mēneša laikā nav izsmēķējuši nevienu cigareti, savukārt aptuveni puse skolēnu jau nogaršojuši sidru, alu vai vīnu, liecina šodien Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) publiskotais pētījums, vēstī SVA Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Laura Bundule.
SVA rīkotajā preses konferencē šodien publiskoja 2007.gada Eiropas skolu pētījuma par alkoholu un citām narkotiskajām vielām (ESPAD) Latvijas situācijas raksturojumu. Pētījuma rezultāti parāda Latvijas 7.-12. klašu skolēnu atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumus, regularitāti un iemeslus.
Smēķēt pamēģinājuši vairums skolēnu
“Smēķēt pamēģinājušas vairāk kā divas trešdaļas Latvijas skolēnu,” pastāsta ESPAD pētnieks Mārcis Trapencieris. Tikai 57% skolēnu pēdējā mēneša laikā nav izsmēķējuši nevienu cigareti, savukārt 31% skolēnu smēķē regulāri. Smēķētāju īpatsvars salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem pieaug, it sevišķi meiteņu vidū. Katrs ceturtais skolēns, kuram ir smēķēšanas pieredze, atzīst, ka pirmo cigareti izsmēķējis jau 9 gadu vecumā vai agrāk.
“Tabakas tirdzniecību kontrolējošās iestādes aicinām pievērst uzmanību faktam, ka 41% nepilngadīgo skolēnu uzskata, ka, ja vien būtu vajadzība, cigaretes viņiem iegūt būtu ļoti viegli, bet 34% skolēnu tas būtu diezgan viegli,” uzsver ESPAD direktora vietnieks Māris Taube.
Ļoti pozitīvi vērtējama tendence, ka regulāro smēķētāju skaita samazināšanās vērojama 19-20 gadīgo jauniešu grupā.
Tikai 4% skolēnu alkoholu nav pamēģinājuši
Rādītāji par alkohola lietošanu kopumā liecina par pieaugošu alkohola patēriņu visās vecuma grupās. Tikai četri procenti aptaujāto skolēnu dzīves laikā ne reizi nav lietojuši kādu alkoholisko dzērienu.
Alkohola lietošana skolēnu vidū pieaug, tāpat kā ar smēķēšanu tendence novērojama tieši meiteņu vidū.
Salīdzinot ESPAD datus, pētnieki secina, ka to skolēnu īpatsvars, kuri alkoholu pēdējo 30 dienu laikā lietojuši 10 un vairāk reizes, kopš pirmā pētījuma veikšanas 1995. gadā ir četrkāršojies – no 2% 1995. gadā līdz 8% 2007. gadā, taču to skolēnu īpatsvars, kas alkoholu dzēruši „ar mēru”, samazinājusies no 70% 1995. gadā līdz 39% 2003. gadā un 29% 2007. gadā.
Latviešu bērni sāk dzert agrāk
Latviešu plūsmas skolēni alkoholu pamēģina daudz agrāk nekā krievu plūsmas skolēni. Vēl nesasniedzot 13 gadu vecumu, puse latviešu plūsmas skolēnu ir pamēģinājuši alu, trešdaļa – vīnu un ceturtā daļa – sidru. Krievu plūsmas jaunieši biežāk dažādus alkoholiskos dzērienus pamēģina 15 vai 16 gadu vecumā.
Visbiežākais alkohola lietošanas iemesls ir jautrība, patīkamas izjūtas, t.i., pozitīva iekšējā motivācija. Tas nozīmē, ka jaunieši pārsvarā dzer sava prieka pēc. Otrs biežākais iemesls ir ārēja pozitīva motivācija – vēlme iepatikties citiem un iekļauties grupā.
Alkoholisko dzērienu iegūšana skolēniem visbiežāk nesagādā lielas grūtības. Visvieglāk pieejams ir alus vai sidrs, nedaudz grūtāk – vīns un visgrūtāk – stiprie alkoholiskie dzērieni. Tas norāda, ka alkohola aprites likuma īstenošana nenotiek pilnā mērā.
Skolēni lieto marihuānu
Pētījums parāda, ka 22% skolēnu savas dzīves laikā jau vismaz vienu reizi ir lietojuši marihuānu vai hašišu, pie tam 12% to lietojuši vairāk kā divas reizes. Pēdējā gada laikā marihuānu vai hašišu lietojuši 14% skolēnu, bet pēdējā mēneša laikā – 5% skolēnu.
Gandrīz puse Latvijas skolēnu ir saskārušies ar iespēju pamēģināt narkotikas. Krievu plūsmas skolās narkotikas piedāvātas biežāk, tādēļ arī to skolēnu, kuri mēģinājuši pīpēt “zāli” ir lielāks.
“Jo lielāka ir apdzīvotās vietas urbanizācijas pakāpe, jo lielāks risks, ka jaunieši pamēģinās marihuānu. Vieglā šīs vielas pieejamība ir viens no iemesliem, kādēļ lielajās pilsētās, īpaši Rīgā, marihuānas lietošana skolēnu vidū ir vairāk izplatīta,” uzsver M. Trapencieris.
Lai gan marihuānu viennozīmīgi var uzskatīt par vielu, kuru izmēģinājuši un lieto visvairāk skolēnu, 7% skolēnu pamēģinājuši arī amfetamīnus vai ekstazī, 4% skolēnu pamēģinājuši LSD vai kādu citu halucinogēnu, 4% pamēģinājuši trankvilizatorus vai sedatīvos līdzekļus (bez ārsta receptes) un 3% – maģiskās sēnes.
