Šodien Skrundā notiek Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 19.kongress, kurā tiek spriests, kā pārvarēt ekonomisko krīzi valstī.
Uzrunājot kongresa dalībniekus, Valsts prezidents Valdis Zatlers atgādināja skolā mācīto gudrību, ka “gals un sākums ir vienā punktā”.
Prezidents uzsvēra: “Cik stipras ir pašvaldības, tik stipra ir Latvijas valsts, tik skaista ir Latvijas valsts, – tas ir atkarīgs no pašvaldībām.”
Zatlers pateicās tiem pašvaldību vadītājiem, kas ir strādājuši vairākus sasaukumus, lai mūsu valsts būtu “skaista, zaļa un latviska”.
Runājot par stāvokli valsts ekonomikā, Zatlers pauda viedokli, ka valsts budžets patlaban atrodas 2005.gada līmenī, kad neviens nerunāja par krīzi, sabrukumu, bezcerību un depresiju.
Valsts prezidents aicināja pašvaldību vadītājus rūpēties par mazo skolu, slimnīcu un kultūras centru saglabāšanu, jo tieši tie ir latviešu nacionālās mentalitātes pamatā.
Visi 350 pašvaldību darbinieki, kas šodien pēdējo reizi tik kuplā skaitā pulcējušies LPS kongresā, nofotografējās kopā ar Zatleru.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) uzsvēra, ka krīzes apstākļos “nevar primitīvi griezt, bet ir radoši jāpārveido”. Par savu neizpildīto darbu ministrs atzina “novadu naudas” (200 000 latu katram pagastam par apvienošanos novadā) neizmaksāšanu pagājušā gada beigās, un arī šā gada budžetā šim mērķim paredzētie seši miljoni latu ir svītroti.
Zalāns atzina, ka viņam nav optimisma par to, ka valdība šo summu budžeta grozījumos pašvaldībām piešķirs.
“Atbilde “nē” arī būs signāls manai turpmākajai rīcībai,” teica ministrs Zalāns.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs paziņoja, ka ir iecerējis iedibināt jaunu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmu “Komplekss atbalsts novadu attīstībai”, kurai tiks atvēlēti 207 miljoni latu no ES fondu naudas.
Zalāns arī uzsvēra, ka Latvijā ir jāmaina publiskās pārvaldes filozofija un valdībai jānonāk pie pilnības uzticības pašvaldībām.
Zalāns atzina, ka aizliegums pašvaldībām aizņemties līdzekļus apdraud ES līdzfinansēto projektu realizāciju.
Pats ministrs solīja, ka viņa vadītā ministrija savedīs kopā uzņēmējus, to organizācijas un pašvaldības.
LPS kongresā paredzēts pieņemt vairākas rezolūcijas. Rezolūcijā “Par pašvaldību lomu ekonomiskās krīzes apstākļos” tiek uzsvērts, ka “līdzekļu taupīšana un darba algu samazināšana, ja to nepapildina ekonomikas atveseļošanas pasākumi, ir destabilizējoša un strauji novedīs valsti līdz kraham”.
LPS kongress aicina valdību sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju pierādīt, ka nepieciešams atļaut pašvaldībām veikt decentralizētus publiskos iepirkumus vismaz 200 miljonu latu gadā, kas veicinātu situācijas stabilizāciju un pakāpenisku izeju no krīzes. Šo iepirkumu finansējumu, pēc LPS domām, jānodrošina no stabilizācijas fonda, nepieciešamības gadījumā palielinot valsts aizņēmuma limitu. Šo pasākumu jānodrošina kā valsts dotāciju novadiem no republikas pilsētām saskaņā ar kvotu principu. Pašvaldībām jāļauj patstāvīgi izvēlēties iepirkumu virzienu, ierobežojot to ar ieguldījumiem infrastruktūrā.
Papildus decentralizētajam iepirkumam jānodrošina, ka vismaz viena trešdaļa no ES fondu un citu starptautisko finanšu instrumentu un valsts investīciju programmas finansējuma nonāk pašvaldību iesniegtiem projektiem.
LPS aicina atteikties no Saeimas deputātu parakstītajā “Memorandā par neatliekamajiem pasākumiem valsts maksātspējas nodrošināšanā” paustās ieceres samazināt mērķdotācijas pašvaldību investīcijām un Valsts autoceļu fonda izdevumus.
Rezolūcijā “Par valsts minimālajām garantijām pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanai ekonomiskās krīzes apstākļos” LPS kongress aicina valdību un Saeimu garantēt pašvaldībām ienākumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) decembrī pieņemtās budžeta prognozes līmenī, pārdalot atskaitījuma likmi no IIN pašvaldību budžetā.
LPS aicina nepieļaut, ka atsevišķām pašvaldību darbinieku grupām atalgojuma samazinājums ir lielāks nekā attiecīgi valsts sektorā, un kompensēt pašvaldībām pirmsskolas pedagoģisko darbinieku algu pielikumu.
Rezolūcijā “Par tiesiskumu ekonomiskās krīzes apstākļos” LPS norāda, ka būtiski samazināta budžeta apstākļos nav iespējams pilnā mērā izpildīt likumos un Ministru kabineta (MK) noteikumos noteiktās normas pašvaldību funkciju veikšanai.
LPS kongress aicina Saeimu un valdību krīzes periodā uzskatīt pašvaldības regulējošās tiesību normas par ieteicamām, nevis obligātām.
LPS arī rosina atļaut katrai pašvaldībai ar budžeta grozījumiem vai citiem saistošajiem noteikumiem noteikt, kādas atkāpes no likumu un MK noteikumu regulējuma būs spēkā pašvaldības teritorijā.
LPS kongress iecerējis pilnvarot LPS domi analizēt situāciju un nepieciešamības gadījumā pieņemt lēmumu par ārkārtas stāvokļa izsludināšanai pašvaldībās, ietverot šajā lēmumā vienotus pašvaldību rīcības noteikumus.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Zalāns savā uzrunā gan aicināja “emocionālās rezolūcijas pārvērst konkrētos priekšlikumos”.
