Tā saukto Sibīrijas bērnu likteņi ir daļa no mūsu tautas kolektīvās atmiņas, un viņu dzīvesstāsti vēsta par neiedomājamu zaudējumu un ciešanu pilnu ceļu, kā arī par izdzīvošanu, to šodien, uzrunājot konferences “1941.gada 14.jūnija piemiņai” dalībniekus, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
“Sibīrijas bērnu likteņi ir daļa no mūsu tautas kolektīvās atmiņas, kuru dzīvesstāsti ir par neiedomājamu zaudējumu un ciešanu pilnu ceļu, par izdzīvošanu. Par atgriešanos. Un arī par tiem, kuri vairs neatgriezās. Par vecākiem, brāļiem un māsām, kas palika mūžīgajā sasalumā,” pauda Āboltiņa.
Pieminot 73 gadus kopš pirmās Latvijas iedzīvotāju masveida deportācijas 1941.gada 14.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja sacīja: “Tonakt 15 443 cilvēki tika ar saknēm izrauti no savas zemes, ar varu un spēku aizvesti svešumā. Lai salauztu brīva cilvēka gribu, lai iznīcinātu viņā pārliecību un ticību savai valstij un ideāliem. Lai salauztu mūsu tautas apziņu un nospiestu uz ceļiem sirdsapziņu, kas aizvien nepakļāvās varmācīgi uzspiestajam totalitārajam režīmam. Kas aizvien saglabāja uzticību savai valstij. Kas pretojās.”
Atceroties vienu no melnākajām lappusēm Latvijas vēsturē, Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka arī no vēstures neizdzēšamie mūsu tautas – mūsu cilvēku, bērnu un sirmgalvju – dzīvesstāsti veido un nosaka to, kādi esam pašlaik, kāda ir mūsu valsts un sabiedrība, un būtiski ietekmē mūsu tautas likteni.
“Vēlos izteikt visdziļāko cieņu un pateicību ikvienam, kurš nesalūza, kurš izsūtījumā savās sirdīs nosargāja cerību un ticību brīvai un neatkarīgai Latvijai. Bez šīs ticības mēs nevarētu droši raudzīties nākotnē,” atzina Saeimas priekšsēdētāja.
Viņa uzsvēra, ka Latvijas tautai ir jāzina sava vēsture, jāstāsta par to saviem bērniem un sabiedrotajiem, kā arī jāgādā, lai 1941.gada baisie notikumi nekad vairs neatkārtotos. Saeimas priekšsēdētāja arī izteica pateicību fondam “Sibīrijas bērni” par valstisko un nozīmīgo darbu, glabājot dzīvas šo traģisko notikumu atmiņas un iemūžinot tā liecības.
Kā ziņots, pieminot 73.gadadienu kopš 1941.gada 14.jūnijā notikušām deportācijām, kad no Latvijas tika izsūtīti aptuveni 16 000 iedzīvotāju, šodien Melngalvju namā notika konference un grāmatas “Sibīrijas bērni” atvēršana. Arī citviet Latvijā notiek dažādi Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīti pasākumi.
Pēc Latvijas Valsts arhīva datiem, 1941.gada 14.jūnija deportācijās Latvija zaudēja vairāk nekā 15 425 iedzīvotājus, viņu vidū latviešus, ebrejus, krievus, poļus, no kuriem 3751 bija bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.
