Decembrī AS “Latvijas elektriskie tīkli” (LET) veicis nozīmīgus sagatavošanās darbus, lai nākamā gada sākumā varētu sākt plānoto “Kurzemes loka” 330 kilovoltu (kV) gaisvadu augstsprieguma elektrolīnijas Grobiņa-Ventspils izbūvi, liecina LET māteskompānijas AS “Latvenergo” publicētā informācija.
Decembra vidū blakus Ventspils apakšstacijai tika veikta pirmo 110 kV gaisvadu elektrolīniju balstu montāža un sākta esošo 110 kV elektrolīniju vadu pārvienošana, lai plānotajā “Kurzemes loka” posmā Grobiņa-Ventspils izbūves sākšanas brīdī nodrošinātu elektroapgādi Ventspilij.
Kā skaidro LET, šie darbi ir nozīmīgi, lai sekmīgi sāktu plānoto “Kurzemes loka” 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektrolīnijas Grobiņa-Ventspils izbūvi, vienlaikus rekonstruējot esošo 110 kV līniju ar diviem atzariem – uz Aizputi un Alsungu.
Šī posma darbu plānošana un trases priekšprojekta izstrāde sākta jau 2010.gadā, bet visus darbus plānots pabeigt 2014.gada pavasarī. Pašlaik notiek “Kurzemes loka” attiecīgā tehniskā projekta izstrāde un saskaņošanas process. 2013.gada janvārī LET sāks 330 kV līnijas būvniecības posmu Grobiņa-Ventspils.
Iecerēts, ka 330 kV līnijas izbūve no Grobiņas uz Ventspili ievērojami uzlabos Ventspils reģiona elektroapgādes drošumu, jo radīs plašākas iespējas pievienot pārvades sistēmai jaunas elektroenerģijas ražotnes, tajā skaitā atjaunojamo energoresursu jaudas. Projekts nozīmīgs arī Eiropas Savienības (ES) līmenī, lai paaugstinātu energoapgādes drošību gan Latvijā, gan visā Baltijas reģionā, kā arī veicinātu efektīvu Baltijas elektroenerģijas tirgus integrāciju ES tirgū. Tas ļaus palielināt jaunu pieslēgumu iespējamību Kurzemē iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām.
Kā ziņots, projektā “Kurzemes loks” paredzēts izbūvēt 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektrolīniju Latvijas rietumu daļā, palielinot tās caurlaides spēju. “Kurzemes loka” projekts sastāv no vairākiem posmiem – tā saucamā Rīgas loka stiprināšanas, 330 kV līnijas izbūves no Grobiņas uz Ventspili, kā arī 330 kV līnijas izbūves no Ventspils caur Dundagu un Tumi uz Rīgu. Projektu kopumā paredzēts pabeigt 2018.gadā. Projektam piesaistīts arī Eiropas Savienības finansējums. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, visu trīs posmu izmaksas varētu sasniegt gandrīz 200 miljonus latu.
