Pašreizējais administratīvi teritoriālais iedalījums nenodrošina vienlīdzīgas iespējas visu pašvaldību iedzīvotājiem, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.
Kopumā pēc veiktās reformas pašvaldību spēja nodrošināt dažādus pakalpojumus, piemēram, izglītības un sociālajā jomā, ir augusi un ir labāka nekā pie 500 pašvaldību modeļa. Tomēr mērķis – sniegt vienlīdzīgas iespējas iedzīvotājiem visā Latvijā – nav sasniegts, pauda Sprūdžs.
Ministrs atzīmēja, ka nesakot, ka “mazs ir slikts”, bet jautājums esot, kā tikt uz priekšu.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 1.martā prezentēja Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējumu, kurā secināts, ka reformu dēļ ir izveidotas pēc iedzīvotāju skaita lielākas pašvaldības, kam ir lielākas budžeta un infrastruktūras iespējas, kā arī ir izveidotas lielākas pašvaldības, kuras sekmīgāk spēj piesaistīt privātās un publiskās investīcijas, tostarp arī Eiropas Savienības fondu finansējumu.
Vienlaicīgi gan saglabājas vairākas problēmas, ar kurām mazās pašvaldības cīnījušās arī pirms administratīvi teritoriālās reformas. Piemēram, daudzām mazajām pašvaldībām nodokļu ieņēmumi ir pārāk mazi, bet administratīvie izdevumi – pārāk lieli, iespējas piesaistīt investīcijas – nelielas. VARAM secinājusi, ka valstī joprojām ir 36 novadi ar iedzīvotāju skaitu, kas mazāks par 4000, kas ir trešā daļa no visiem novadiem.
Administratīvi teritoriālās reformas turpinājumā VARAM piedāvā diskutēt par 30 pašvaldību izveidi tagadējo 119 vietā, piedāvājot tām apvienoties brīvprātīgi.
