Staiceles iedzīvotāji vāc parakstus, lai atdalītos no Alojas novada, – informē “Latvijas Avīze”.
Rojas un Mērsraga piemērs par atdalīšanos sakustinājis rūgtuma lavīnu arī citiem, kurus novados “salaulāja” ar valdības lēmumu pret iedzīvotāju gribu, tādēļ patlaban Staicelē notiek aktīva parakstīšanās ar aicinājumu Alojas novada deputātiem izsludināt referendumu. Lēš, ka savākti jau tuvu pustūkstotim parakstu.
“Galvenais, ka process ir sācies un tas vairs nav apturams. Uzskatu, ka viss notiek likumsakarīgi, jo staicelieši nekad tā īsti nav sapratušies ar alojiešiem,” atzina kāds iedzīvotājs, kurš vēlējās palikt anonīms.
Par nesaprašanos liecinot arī domes sēdes, kur faktiski pozīcijas un opozīcijas deputātu dēļ nav iespējams pieņemt konstruktīvus lēmumus. Tā, piemēram, noraidīta ideja, ka Staicele iesaistīsies Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstītajā projektā par brīvprātīgo ugunsdzēsēju darba un ugunsdrošības jautājumu aktualizēšanu, nenotiks Alojas mūzikas un mākslas skolas renovācija un nav atzīti vairāki citi priekšlikumi.
Vēstulē, lūdzot noteikt referenduma laiku un iespēju atdalīties no Alojas novada, staicelieši kā būtiskāko uzsver spēju dzīvot un attīstīties patstāvīgi un neatkarīgi arī turpmāk. Pilsētā ir izveidotas un strādā deviņas dažādas iestādes, muzeji, ir tūrisma iespējas, jo cauri tek Salaca, ir Vidzemē vienīgais jauniešu futbola centrs, sakārtota infrastruktūra un vēl daudz kas cits.
Tāpat vēstulē akcentētas arī jau ilgus gadus pastāvošās nesaskaņas starp abu mazpilsētu iedzīvotājiem un atgādināts, ka iekļaušana novadā notika pret staiceliešu gribu.
Alojas novads bija arī viens no retajiem Latvijā, kur nenotika ne deputātu pirmā sēde, ne priekšsēdētāja vēlēšanas, kamēr administratīvajā apgabaltiesā izskatīja dažu jaunievēlēto deputātu sūdzību un prasību rīkot atkārtotas vēlēšanas par it kā pieļautiem pārkāpumiem 609. iecirknī, tas ir, Staicelē. Tiesa atkārtotas balsošanas nepieciešamību nekonstatēja un iesniedzēju pieteikumu noraidīja.
Ja Staiceles iedzīvotāju parakstītā vēstule tiks iesniegta Alojas novada domē, tiks sasaukta deputātu sēde un lemts par referenduma datumu.
Vēl pirms novadu pašvaldību vēlēšanām līdz Satversmes tiesai aizgāja Vecpiebalgas novads, kur vēlējās savienību tikai ar Inešiem. Savukārt Rīgā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā nolēma šim novadam vēl pievienot arī Kaivi, Dzērbeni un Taureni, pilnībā ignorējot Vecpiebalgas un Inešu iedzīvotāju domas.
Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde-Andersone skaidro, ka pusgada laikā pašvaldībā ir apraduši ar situāciju un domā par projektiem, Vecpiebalgas attīstību un nākotni. “Bija arī tiesas lēmums, un tas nav pārsūdzams, ka Vecpiebalgas novadam jāizskatās tā, kā tas ir pašlaik, un mums atliek vien kopā dzīvot un strādāt. Vismaz pagaidām pie mums viss ir mierīgi.”
