Bez kooperācijas nevar audzēt ienākumus laukos, to sarunā ar Dienas Biznesu atzīst Zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Ministre atklāj, ka nākamajā plānošanas periodā paredzēts noteikt ierobežojumus vienam atbalsta pretendentam, lai ES naudu varētu saņemt pēc iespējas vairāk zemnieku. Tāpat plānots diferencēt platībmaksājumus. Savukārt piena kvotas lietā šobrīd top vairāki varianti, kā nepārsniegt Latvijai iedalītos kvotas apjomus.
– Šobrīd tiek izstrādāti nosacījumi naudas saņemšanai nākamajam plānošanas periodam un lielie ražotāji jau pauduši satraukumu, ka, nosakot ierobežojumus, tiks bremzēta viņu attīstība. Kāpēc nolemts noteikt šos ierobežojumus?
Zemnieki satraucas. Zinu, ka Zemnieku saeimas valdē pieņemts lēmums neatbalstīt šos ierobežojumus. Bet mums ir ļoti vienkāršs aprēķins – ja nākamajā plānošanas periodā kopējā summa būs nedaudz vairāk par 280 miljoniem Ls modernizācijas pasākumiem un to izdalām ar šobrīd esošajiem griestiem vienam projektam – 2,8 miljoniem, tad naudu varēs dabūt ap 100 projektu. Te arī redzam, kāpēc nepieciešams vienam saimniekam šos griestus samazināt– lai naudu var saņemt pēc iespējas vairāk pretendentu. Izpētot citas ES valstis, nevienai citai, izņemot Čehiju, griesti nav vairāk par 500 tūkstošiem, Lietuva un Igaunija sāk diskutēt par 100 tūkstošiem. Es stingri uz to pastāvēšu. Mēs gribam, lai vairāk būtu lielo un vidējo saimnieku, nevis lai starpība starp lielajiem un pārējo grupu palielinātos. Visu cieņu lielajiem, bet viņi ir spējīgi paši attīstīties. Tā kā sabiedrībā nav vidusšķiras, arī zemniekiem nav. Mums ir jādomā, ko darīt ar ievērojamo mazo saimnieku grupu.
– Ko tad turpmāk darīt mazajām saimniecībām? Meklēt savu nišu, piedāvāt nišas produktus?
Turpmāk strādāsim pie trim galvenajiem punktiem – kooperācija, apmācība un nišas produkti. Es neredzu, ka bez kooperācijas mēs varētu audzēt ienākumus laukos. Īpašu uzmanību veltīsim bioloģisko saimniecību kooperācijai, meža, gaļas un augļu nozaru kooperācijai. Piena un gaļas kooperācija jau ir veiksmīgi attīstījusies.
Ar lauksaimniekiem esam diskutējuši, kādi būs galvenie uzstādījumi 2014. – 2020. gadam un pamata mērķis – ienākumu pieaugums laukos no ražošanas, saimnieciskās darbības. Kā papildinošie nosacījumi – tiek izmantots katrs ha zemes, meža, ūdens teritorijas un, protams, efektivitātes audzēšana.
