Patlaban vairāk nekā puse kredītņēmēju – 53,7% no tiem, kuri, mainoties maksātspējai, saņēmuši kādu no AS “Swedbank” risinājumiem ikmēneša maksājumu samazināšanai, – atgūst maksātspēju jau pēc pirmā restrukturizācijas perioda un viņiem nav vajadzīga jauna kredīta noteikumu maiņa, secinājuši bankas speciālisti.
Taču otrai daļai nepieciešama arī turpmāka palīdzība, pagarinot risinājumu termiņus vai izstrādājot jaunus.
Pasliktinoties ekonomikas situācijai, arvien aktuālāka kļūst vajadzība arī pēc valstiskiem instrumentiem, kas sniegtu bankām iespējas piedāvāt ilgāka termiņa risinājumus līdz pat trim gadiem, aģentūru LETA informēja bankā.
Šā gada februārī “Swedbank” atbalstu sniegusi 600 kredītņēmējiem.
Galvenie iemesli, kāpēc cilvēkiem bija vajadzīga palīdzība, bija darba zaudēšana vai ienākumu mazināšanās.
Banka sniegusi dažādus risinājumus un to kombinācijas, katrā gadījumā individuāli piemeklējot konkrētai situācijai piemērotāko. Visbiežāk piemērotais risinājums bijusi īstermiņa saistību pievienošana ilgtermiņa aizdevumam, tādējādi būtiski samazinot ikmēneša kopējo maksājumu. Šāds risinājums piešķirts 361 gadījumā.
Starp risinājumiem, mainot pēc klientu lūguma kredītu atmaksas nosacījumus, ir arī kredīta termiņa pagarināšana, kredīta valūtas maiņa, kā arī procentu maksājumu vai pat visu maksājumu atlikšana uz noteiktu termiņu.
“Swedbank” eksperti uzskata, ka ilgāku termiņu risinājumi būtu iespējami ar papildu valsts atbalstu un banku uzkrājumu veidošanas principu izmaiņām.
Valsts atbalstam Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir aizņēmušies sava mājokļa iegādei un uzlabošanai, ir vairākas iespējas. Viens no risinājumiem varētu būt valsts galvojums mājokļu kredītiem, sniedzot galvojumus bankām par mājokļu kredītu pamatsummas atmaksu.
Kredītiem vai to daļai, kas būtu nodrošināti ar valsts galvojumu, bankas varētu neveidot uzkrājumus un galvotā portfeļa ietvaros varētu veikt aizdevumu restrukturizāciju ar periodu līdz pat trīs gadiem, tostarp atliekot visus maksājumus – gan pamatsummas, gan procentu maksājumus – uz šo laiku.
Šāds risinājums palīdzētu mājsaimniecībām atgūt finanšu stabilitāti, vienlaikus nodrošinot banku sistēmas darbību, samazinot uzkrājumu apjomu.
Banka iegūst iespēju nenoslogot savu kapitālu un investēt tautsaimniecības sektoru attīstībā.
