Lai gan tendences rāda, ka maizi mājās cep arvien biežāk – to apliecina gan ekspertu vērojumi, gan pirms gada augošā maizes krāsniņu iegāde -, Latvijas Maiznieku biedrība uzskata, ka šie apjomi nav lieli un nozari tas būtiski neietekmēs, šodien raksta laikraksts “Diena”.
Latvijas Universitātes docente Gunta Krūmiņa maizi cep jau aptuveni trīs gadus, raksta “Diena”. Pretēji pieņēmumam, ka mājās ceptu maizi nevar ilgi uzglabāt, Gunta pārliecina – tas ir iespējams, un maize glabājas pat nedēļu. Veikalā pirktajai jau pēc trim četrām dienām dažkārt ir pelējums, viņa piebilst.
Runājot par ekonomiju, Gunta atzīst, ka uz baltmaizes rēķina izdodas ietaupīt līdz pat 70% no izmaksām, savukārt rupjmaizei – vismaz 50%. Maizes cepšanai mājās gan ir savi knifi, tāpēc pirms šīs nodarbes sākšanas būtu vajadzīgs kāda lietpratēja padoms, atzīst Gunta.
SIA “Dona” valdes priekšsēdētājs un Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs Kārlis Zemešs iedzīvotāju aktivitātes vērtē kā apsveicamas. Tomēr viņš domā, ka būtiski šis process nozari neietekmēs, jo šie apjomi nav lieli. Viņš norāda, ka īstu rupjmaizi var izcept tikai īstā krāsnī, mājās var tikai cept kēksus un baltmaizi.
Arī citi maiznieki uzskata, ka ietekme varētu būt minimāla. Saskaņā ar biedrības datiem maizes patēriņš arvien samazinās – samazinājums pret iepriekšējo gadu ir aptuveni 20%.
Latvijas lielākie interneta veikali novērojuši, ka pērn bijusi rosība tieši ap maizes krāsniņu iegādi.
