Pēc četriem mēnešiem Latvijas Tiesībsargs konstatējis, tā sauktajā Neo lietā un kratīšanā LTV žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā uzraugošais prokurors nav kritiski izvērtējis kratīšanas neatliekamību un pamatotību, kā arī nav pietiekami izvērtēts vārda brīvības apdraudējums. Tādējādi ir aizskartas personai Satversmē un starptautiskajos līgumos garantētās tiesības uz vārda brīvību un žurnālista informācijas avota aizsardzību. Par to vēsta Tiesībsarga Romāna Apsīša birojs.
«Vārda brīvība ietver žurnālistu tiesības neizpaust informācijas avotu. Tikai tiesa, ievērojot samērīgumu, var uzdot norādīt informācijas avotu, lai aizsargātu personas vai sabiedrības būtiskas intereses,» teikts Tiesībsarga biroja atzinumā.
Tiesībsargs arī norāda, ka, veicot kratīšanu žurnālistes I.Naglas dzīvesvietā un «pamatojot to ar mērķi cita starpā atrast informāciju par EDS datu bāzes XML datņu iegūšanu un izplatīšanu, procesa virzītājs, nostiprinot pierādījumus un apejot avota izpaušanas pienākuma uzlikšanu žurnālistam tiesas ceļā, ir piekļuvis informācijas avota identitātei».
Tiesībsargs procesa virzītājiem norāda, ka turpmāk, pieņemot lēmumus, līdztekus speciālajām normām ir «jāņem vērā KPL 12.pants, kas nosaka, ka kriminālprocesu veic, ievērojot starptautiski atzītās cilvēktiesības un nepieļaujot neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu vai nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē».
I.Naglas kratīšana dzīvesvietā rosinājusi Tiesībsargu uz aicinājumu sākt dikskusiju par grozījumiem Kriminālprocesa likuma 121.pantā, iespējams, likumā konkrēti nosakot, ka «uz žurnālistiem nedrīkst veikt izmeklēšanas darbības tās valdījumā esošajās telpās, ja ir pamats uzskatīt, ka tas var ierobežot žurnālistiem garantēto tiesību apjomu».
I.Nagla biznesa portālam Nozare.lv atzina, ka tiesībsarga atzinums ir papildus arguments un stimuls vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. «Tā kā Latvijas instancēs iespējas pārsūdzēt ir izsmeltas un tiesas lēmums nav pārsūdzams, mans advokāts patlaban gatavo iesniegumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai. Visticamāk, oktobra vai novembra laikā iesniegums būs sagatavots un vērsīsimies Eiropas līmeņa instancē,» sacīja I.Nagla.
Maijā Latvijas mediju pārstāvji publicēja atklātu vēstuli, kurā bija teikts, ka kratīšana «I.Naglas dzīvoklī ir raisījusi jaunas bažas par Latvijas žurnālistu spējām pildīt savus pienākumus. Notikušais uzskatāms par Preses likuma 22.panta pārkāpumu, jo tajā noteikts, ka uzrādīt informācijas avotu žurnālistam var likt tikai ar tiesas lēmumu. Papildu bažas rada fakts, ka, izņemot I.Naglas datoru un citus informācijas nesējus, varas iestāžu rīcībā nonākusi informācija arī par citiem žurnālistes informācijas avotiem, kuriem nav saistības ar Neo lietu».
