Augstākās tiesas (AT) plēnumā tiesneši šodien AT priekšsēdētāja amatam izvirzīja Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču.
Par Bičkoviča izvirzīšanu augstajam amatam šodien nobalsoja 28 no 44 uz plēnumu atnākušajiem AT tiesnešiem, bet 16 bija pret. Par Bičkoviča apstiprināšanu amatā lems Saeima.
AT plēnumā trīs no četriem izvirzītajiem priekšsēdētāja amata kandidātiem oficiāli atteicās pretendēt uz augsto amatu. No pretendēšanas uz atbildīgo amatu atteicās līdzšinējais AT priekšsēdētājs Andris Guļāns, AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns un AT Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš.
Pašreizējais AT priekšsēdētājs Guļāns debatēs pirms vēlēšanām aicināja pārdomāt Jonikāna kandidatūru, tomēr viņa atbalstītais pretendents nevēlējās uzņemties AT priekšsēdētāja amata pienākumus. Savukārt Jonikāns izvirzīja Guļāna kandidatūru, taču arī viņš atteicās. Gruziņš, atsakoties no pretendēšanas, AT vadītāja amatam ieteica Bičkoviču.
Bičkovičs, ja Saeima apstiprinās viņu atbildīgajā amatā, solīja ar savu darbu turpināt Guļāna aizsākto un nostiprināt tiesā labas pārvaldības principus. “Ja man tiks uzticēts šīs stafetes kociņš, es distanci neizmainīšu un neskriešu grāvja virzienā,” solīja Bičkovičs.
Kā vienu no savas darbības pamatprincipiem Bičkovičs izvēlējies neiejaukšanos tiesas skatīto lietu spriešanā, iekšējās komunikācijas attīstīšanu, tiesas tēla pilnveidošanu, kā arī tiesas telpu problēmu risināšanu. Tāpat Bičkovičs uzskata, ka būtu jāpalielina tiesneša palīgu darba nozīmīgums un atalgojums.
Bičkovičs ir viens no AT attīstības un darbības stratēģijas plāna 2007. līdz 2010.gadam līdzautoriem. Pēc augstskolas beigšanas viss viņa darba mūžs saistījies vienīgi ar tiesām. Kopš 1992.gada Bičkovičs strādā AT, bet kopš 1997.gada viņš vada Latvijas Tiesnešu biedrību.
“Tas darbs, ko daru pēdējā laikā, man šķiet interesants, un nevarētu teikt, ka rezultāti ir neapmierinoši,” pirms balsošanas šodien savu kandidatūru prezentēja Bičkovičs. Pēc sev labvēlīgā balsojuma pašreizējais Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs norādīja, ka viņam žēl, ka “šajā veselīgajā sacensībā [par AT priekšsēdētāja amatu] izpalika viedokļu dažādība”.
Tāpat Bičkovičs uzsvēra, ka apzinās šī amata smagumu un nopietnību. Ja Saeima viņa kandidatūru apstiprinās, viņš cer, ka gadu gaitā uzkrātā pieredze un kolēģu atbalsts ļaus viņam pildīt AT priekšsēdētāja pienākumus bez problēmām. Tāpat Bičkovičs norādīja, ka pozitīva Saeimas lēmuma gadījumā viņa darbībā nevajadzētu rasties problēmām saiknē un komunikācijā ar sabiedrību.
Pateicoties visiem, kas par viņu atdeva savu balsi, Bičkovičs norādīja, ka “tik labus vārdus kā šodien man varbūt tagad vēl kādu laiku nenāksies dzirdēt”.
Pašreizējais AT priekšsēdētājs Guļāns pēc balsu saskaitīšanas un rezultātu paziņošanas žurnālistiem atgādināja, ka viņa izvirzītais kandidāts bija Jonikāns: “Taču tas ir katra subjektīvs vērtējums – katram ir viena balss, es viņu būtu atdevis par Jonikānu.”
Guļāns sacīja, ka “Bičkovičam vēl stāv priekšā ļoti garš ceļš, lai viņš izdomātu, kā strādāt”. Tostarp viņam būs jālemj, kāda būs AT priekšsēdētāja attieksme pret ģenerālprokuroru, norādīja Guļāns.
“Sākotnēji bija četri kandidāti, un, iespējams, ka tie tiesneši, kuri nebija izvirzījuši Bičkoviču, balsoja “pret”,” sacīja Guļāns.
Pašreizējais AT priekšsēdētājs pēc savu pilnvaru termiņa beigām vēlētos palikt strādāt AT. Par to, vai viņš gribētu ieņemt ģenerālprokurora amatu, Guļāns izteicās atturīgi. Tāpat viņš nevēlējās prognozēt to, vai Saeima apstiprinās Bičkoviču AT priekšsēdētāja amatā.
Savukārt Bičkovičs pēc balsojuma, atbildot uz žurnālistu uzdotajiem jautājumiem, atzina, ka ģenerālprokuroru Maizīti vērtēt viņam tagad būtu stipri priekšlaicīgi. “Protams, izmeklēšanas darbu varētu vēlēties labāku,” par Ģenerālprokuratūru sacīja Bičkovičs, taču tajā pašā laikā viņš pozitīvi vērtēja to, ka Maizītis pats to publiskā telpā nenoliedz, bet gan atzīst un mēģina risināt. “Ar šodienas redzējumu [..] man nav pamata domāt, ka viņš [Maizītis] būtu noņemams no amata,” rezumēja Bičkovičs.
Saistībā ar to, vai viņa kandidatūru atbalstīs Saeima, Bičkovičs norādīja, ka vienmēr esot bijis politiski neitrāls, kā arī atbilstot visām nepieciešamajām šī amata prasībām, tādēļ patlaban viņš neredzot nekādus argumentus, kas varētu likt Saeimai pieņemt nelabvēlīgu lēmumu.
Pašreizējā AT priekšsēdētāja Guļāna pilnvaru termiņš beidzas šā gada jūnijā. Guļāns AT priekšsēdētāja amatā strādā jau 14 gadus. Lai gan likums precīzi nenosaka, cik gadus viena persona var strādāt šajā amatā, Guļāns uzskata, ka jādod iespēja kandidēt jauniem cilvēkiem. Viņš pieļauj, ka, ilgstoši strādājot šajā amatā, “varbūt neredz tās problēmas, ko saskata plašāka sabiedrība”.
Pēc pilnvaru termiņa beigām Guļāns, visticamāk, strādāšot par AT tiesnesi krimināltiesību jomā.
