Trešā daļa pašlaik reģistrēto bezdarbnieku nav spējuši iekārtoties darbā ilgāk par gadu, aģentūrai BNS pavēstīja Labklājības ministrijā (LM).
Par to LM pārstāvji otrdien informējuši valdību, norādot uz nepieciešamību samazināt augsto strukturālā bezdarba risku, proti, situāciju, ka darba devējs nespēj atrast vakancei atbilstoši kvalificētu darbinieku.
Ņemot vērā, ka šogad prognozēta salīdzinoši lēna ekonomikas atkopšanās un bezdarbnieku skaits sāks samazināties ar laika nobīdi pēc ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, tā saucamās simts latu darbavietas tiks saglabātas līdz šā gada beigām. Tomēr no 1.jūlija stipendija par sabiedrisko darbu veikšanu būs tikai 80 latu.
No nākamā gada plānots atsākt finansēt algotos pagaidu sabiedriskos darbus. Arī tajos, tāpat kā darba praksēs pašvaldībās, bezdarbniekus nodarbinās darbavietās, kas sniedz sabiedrisko labumu, tātad ārpus uzņēmējdarbības.
Šogad paredzēts arī sākt konceptuālu virzību no īstermiņa krīzes pasākumiem uz ilgtermiņa darba tirgus politikas pasākumiem, skaidro LM. Piemēram, lai pilnveidotu bezdarbnieku apmācību, turpmāk ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu tajā ieviesīs jaunu apmācību kupona sistēmu jeb principu “nauda seko bezdarbniekam”. Tas nozīmē, ka turpmāk bezdarbnieks, kurš vēlēsies iesaistīties bezdarbnieku apmācībā un apgūt kādu konkrētu izglītības programmu, varēs saņemt noteiktas finansiālās vērtības apmācību kuponu. Tā pamatvērtība būs atkarīga no izvēlētā apmācības veida un izglītības programmas.
Iecerēts ieviest arī atbalsta pasākumus bez darba esošajiem jauniešiem – “Darbnīcas jauniešiem” un “Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam”. Savukārt pasākumu “Jauniešu darba prakses” paredzēts pārveidot par pasākumu “Darba vieta jaunietim”.
Jau vēstīts, ka šīs nedēļas sākumā, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras operatīvajiem datiem, valstī reģistrēti 164 564 bezdarbnieki, kas ir gandrīz tikpat, cik janvāra beigās. Bezdarba līmenis saglabājies nemainīgs un ir 14,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
