Patlaban Latvijā ir mainījusies situācija un no atjaunotās neatkarīgās Latvijas dažādu iemeslu dēļ izbraukuši ļoti daudz Latvijas pilsoņu, tāpēc uz repatrianta statusu un attiecīgi tam paredzēto materiālo palīdzību varēs pretendēt plašāks personu loks, liecina valdībā šodien atbalstītais Iekšlietu ministrijas likumprojekts “Repatriācijas likums”.
Valdībā apstiprinātajā Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānā 2013.-2016.gadam norādīts, ka repatrianta statuss būtu piešķirams un līdz ar to arī materiālā palīdzība sniedzama arī repatriantiem, kuri izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija, ārzemēs nodzīvojot vairāk nekā desmit gadus. Līdz ar to šāda norma tika iekļauta valdības atbalstītajā likumprojektā.
Salīdzinot ar iepriekš spēkā esošo likumu, ir izslēgts paaudžu ierobežojums, kas noteica, ka repatriēties var tikai persona, kurai viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā ir latvietis vai lībietis. Nosakot tikai divas paaudzes, tika ierobežota gados jaunu latviešu, lībiešu izcelsmes cilvēku pārcelšanās uz dzīvi Latvijā.
Likumprojektā noteikta repatrianta definīcija, repatrianta statusa pieprasīšanas, piešķiršanas un atņemšanas kārtība,. Tāpat noteikta materiālās palīdzības atmaksa, ja repatrianti saņēmuši palīdzību, bet viņiem repatrianta statuss tiek atņemts vai aizbrauc uz dzīvi uz citu valsti.
Vēl likumprojektā noteikts repatrianta ģimenes loceklis un kādu valsts sniegto palīdzību repatriants un viņa ģimenes locekļi būs tiesīgi saņemt, kā arī veikti precizējumi repatrianta ģimenes locekļu uzskaitījumā un izmaiņas materiālās palīdzības veidos un apjomos.
Paredzēts, ka Ministru kabineta noteikumos būs noteikta repatriantam ar pārcelšanos uz dzīvi Latvijā saistīto ceļa izdevumu kompensēšana. Kopējais valsts apmaksātais ceļa izmaksu apmērs repatriantam ir ne vairāk kā 500 eiro. Patlaban ceļa izdevumu kompensācija nepārsniedz 711 eiro. Iekšlietu ministrija ir skaidrojusi, ka likumprojektā noteiktā summa tiek samazināta, jo tikai dažos gadījumos tiek izmaksāta maksimāli noteiktā summa. Samazinājums palīdzēs ceļa izdevumus kompensēt pēc iespējas lielākam repatriantu skaitam.
Tāpat kā materiālās palīdzības veids likumprojektā ir paredzēts ikmēneša pabalstu 250 eiro apmērā, ja repatriants ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks. Pabalsts tiks izmaksāts pilngadīgai personai, kura nav sasniegusi Latvijā noteikto vecuma pensijas vecumu vai, ja persona atbilst kādai no kategorijām, kas tiesīgas saņemt vecuma pensiju agrākā vecumā.
Patlaban spēkā esošajā Repatriācijas likumā ir noteikts, ka ikmēneša pabalsts ir 90% no minimālās darba algas. Iekšlietu ministrija norādījusi, ka minimālā darba alga palielinās, bet piešķirtie finanšu līdzekļi ir ierobežoti. Tāpēc tiek noteikts konkrēts pabalsta apmērs.
Pabalstu nav paredzēts izmaksāt, ja repatriants saņem bezdarbnieka pabalstu no tās valsts, kurā iepriekš strādājis.
Kā līdz šim, arī jaunais likumprojekts paredz materiālu atbalstu valsts valodas apguves kursu apmaksāšanai repatriantam un viņa ģimenes loceklim. Likumprojektā minēto materiālās palīdzības izmaksu apmēru paredzēts noteikt Ministru kabineta noteikumos, lai atkarībā no valsts budžeta iespējām to varētu mainīt.
Likumprojekts paredz materiālo palīdzību sniegt pieprasījumu saņemšanas secībā. No pašreizējā Repatriācijas likuma nav pārņemta norma, kas paredz materiālo palīdzību prioritārā kārtībā sniegt personām, kas glābdamās no komunistiskā un nacistiskā terora, atstājušas Latviju kā bēgļi vai tikušas nepamatoti represētas vai deportētas. Iekšlietu ministrija norādījusi, ka tāda kārtība ir sarežģīti administrējama, jo normā uzskaitītie faktori ne vienmēr ir pierādāmi ar dokumentiem.
Likumprojekts paredz saglabāt pašreizējo kārtību attiecībā uz pašvaldību sniegto palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Līdz šim spēkā esošais Repatriācijas likums akcentē, ka latvieši var kļūt par minoritāti, bet lībieši par minoritāti jau ir kļuvuši. Jaunā likumprojekta mērķis ir sekmēt un atbalstīt Latvijas pilsoņu, latviešu un lībiešu izcelsmes personu un viņu ģimenes locekļu pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un viņu adaptāciju. Likumprojekts ir izstrādāts, lai repatriantam un viņa ģimenes locekļiem pirmajā laika posmā pēc pārcelšanās uz dzīvi Latvijā palīdzētu adaptēties.
