Šā gada pavasaris un vasaras sākums ar siltu un mitru laiku ir ļoti labvēlīgs bīstamās augļu koku slimības – bakteriālās iedegas – izplatībai, aģentūru BNS informēja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu karantīnas departamenta vecākais eksperts Zigmārs Bulavs.
Ļoti svarīgi ir savlaicīgi konstatēt inficētos augus, lai pēc iespējas ātrāk veiktu atbilstošos fitosanitāros pasākumus un ierobežotu tālāku slimības izplatīšanos, uzsvēra Bulavs. Lai iespējami mazāk apdraudētu savus un apkārt esošos dārzus un neveicinātu infekcijas izplatīšanos, viņš aicināja dārzu apsaimniekotājus, pamanot aizdomīgus simptomus uz bakteriālās iedegas saimniekaugiem, nekavējoties informēt VAAD reģionālo nodaļu inspektorus.
Saskaņā ar VAAD sniegto informāciju par bakteriālo iedegu var liecināt tādi simptomi kā dažu vai visu ziedu novīšana, nomelnēšana vai bojāeja, tomēr parasti ziedi nenokrīt un paliek pie auga. Savukārt pumpuri un jaunie dzinumi var novīst un nobrūnēt. Bakteriālās iedegas simptomi ir lapu kāta un centrālā dzīslojuma nobrūnēšana, augļu nobrūnēšana, sačokurošanās un bojāeja, nenokrītot no koka.
Slimība parasti sākas no ziedu vai zaru galiem, no tiem baktērijām pārejot uz lielākajiem zariem un izplatoties uz galveno stumbru. Pavasarī augi var izskatīties kā deguši vai sala bojāti. Vēlāk bojāto koku miza vietām uzpūšas un plaisā, turklāt zem tikko bojātas mizas koksne ir brūngansarkana. Mitrā un siltā laikā no bakteriālās iedegas bojātiem pumpuriem, ziediem, jauniem dzinumiem, mizas plaisām un augļiem izdalās pienbalts vai zeltains šķidrums – eksudāts.
Bulavs atzina, ka ar bakteriālām iedegām slimi koki var pilnībā aiziet bojā vienas sezonas laikā. Šīs slimības pazīmes ir viegli sajaucamas ar citu slimību simptomiem, tāpēc droši apstiprināt bakteriālo iedegu infekciju var tikai laboratoriski.
Jau vēstīts, ka Latvijā bakteriālā iedega pirmo reizi tika konstatēta 2007.gada jūlijā, kad tika atklāti 26 šīs slimības perēkļi vairākās reģionālajās nodaļās – Zemgales, Rīgas, Latgales un Dienvidkurzemes. Visplašāk bakteriālās iedegas bija izplatīta Zemgalē. Savukārt 2008. un 2009.gadā Zemgalē tika atklāti tikai atsevišķi slimības perēkļi.
Bakteriālo iedegu infekciju izraisa baktērija “Erwinia amylovora”, kas viegli izplatās ar kukaiņu, putnu, vēja un citu pārnesēju palīdzību. Inficēti var būt arī saimniekaugu ziedputekšņi, tādēļ īpaši viegli baktērija izplatās ziedēšanas laikā – ar apputeksnētāju kukaiņu palīdzību. Lieli izplatīšanās draudi ir arī siltā un mitrā laikā, kad baktērijas strauji vairojas un ilgāk izdzīvo ārpus auga.
Bakteriālo iedegu var apkarot, vienīgi izcērtot un iznīcinot inficētos un apkārtesošos kokus, tādēļ, to atklājot, tiek piemēroti ļoti strikti fitosanitārie pasākumi.
Saistībā ar baktriālās iedegas izplatību Latvijai ir piešķirts aizsargājamās zonas statuss. Līdz ar to, lai Latvijā izplatītu bakteriālo iedegu saimniekaugus – ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, vilkābeles, pīlādžus, korintes, klintenes, cidonijas, pirakantas, mespilus, stranvēzijas, eriobotrijas -, jāievēro papildu prasības, kā arī jāveic regulāras pārbaudes dažādās bakteriālās iedegas saimniekaugu augšanas un audzēšanas vietās.
