Valdība šodien apstiprināja darbaspēka nodokļu mazināšanas modeli, kas paredz nākamgad saglabāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi pašreizējā apmērā, tā vietā samazinot sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), paaugstinot IIN atvieglojumu par apgādājamām personām un palielinot neapliekamo minimumu.
Atbalstītais variants paredz samazināt VSAOI likmi darba ņēmēju pusē no 11% uz 10,5% un samazināt VSAOI likmi darba devēju pusē no 24,09% uz 23,59%. IIN likme nākamgad tiks saglabāta 24% apmērā un samazināta līdz 22% 2016.gadā. Papildu tam plānots paaugstināt IIN atvieglojumu par apgādājamajām personām no 80 uz 116 latiem (165 eiro) un paaugstināt neapliekamo minimumu no 45 līdz 53 latiem (75 eiro), aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Pēc 2014.gada paredzēts izstrādāt priekšlikumu par diferencēto neapliekamo minimumu, atsakoties no neapliekamā minimuma piemērošanas augstām algām un meklējot iespēju piemērot diferencētu neapliekamo minimumu mēnešu griezumā.
Šis darbaspēka nodokļu mazināšanas modelis izstrādāts, ņemot vērā sociālo un sadarbības partneru izteiktos viedokļus un priekšlikumus attiecībā uz VSAOI un IIN atvieglojumiem.
“Esmu pateicīgs par valdības sociālo un sadarbības partneru iesaistīšanos un konstruktīvu sadarbību, kā rezultātā esam vienojušies par būtisku atbalstu ģimenēm ar bērniem. Apstiprinātais priekšlikums ir nozīmīgs solis valsts budžeta sagatavošanas procesā, tāpēc esmu gandarīts, ka priekšlikums guva nepieciešamo atbalstu,” paziņojumā medijiem norāda finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Visu iesaistīto pušu pilnīgu atbalstu priekšlikums gan nav guvis. Lai gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) dalīborganizāciju vadītāji pozitīvi vērtē valdības centienus ar šādiem soļiem mazināt sociālo nevienlīdzību, viņi uzskata, ka VSAOI likme ir sadalīta netaisnīgi. Viņuprāt, nav taisnīgi samazināt VSAOI likmi darba devēju pusē, ja pirms krīzes šī likme tika paaugstināta tikai darba ņēmējiem. “Rezultātā samazināsies darba ņēmēju iemaksas sociālās apdrošināšanas fondā, kas nozīmē arī mazāku pensiju nākotnē. Valdības darbība un lēmumi nav veicinājuši ražošanas attīstību, un sliktākā situācijā ir nostādīti darbinieki,” norāda LBAS pārstāvji.
Savienības dalīborganizāciju vadītāji atgādina, ka VSAOI likmes samazināšana plānota vienlaicīgi ar iemaksu VSAOI “griestu” atjaunošanu lielo algu saņēmējiem, kā arī ar ieskaitījuma palielināšanu 2.pensiju līmenī. “Šobrīd neviens nav sniedzis skaidrojumu, kā šīs izmaiņas ietekmēs sociālo budžetu un vai būs iespējas īstenot visu to, kas likumos noteikts. Tas, ka kārtējo reizi no šāda soļa iegūst bankas, ir skaidrs, bet, ko iegūst labticīgie nodokļu maksātāji, to valdība noklusē. Tāpēc šāds solis izskatās īstermiņa, ar vēlēšanām saistīta aktivitāte, kam maz sakara ar sociālo problēmu risināšanu pēc būtības,” domā LBAS pārstāvji.
Valdībai atbalstot jauno risinājumu darbaspēka nodokļu mazināšanai, netiks īstenota patlaban likumā paredzētā IIN samazināšana. Pašlaik likums paredz, ka IIN nākamgad būtu jāsamazina no pašreizējiem 24% līdz 22%, bet aiznākamgad – līdz 20%.
FM aplēses rāda: ja tiktu īstenots patlaban likumā noteiktais un IIN likme tiktu samazināta līdz 22%, fiskālā ietekme uz valsts budžetu būtu mīnus 74 miljoni latu. Savukārt alternatīvajā priekšlikumā paredzētās VSAOI likmes mazināšana darba ņēmēju pusē fiskālā ietekme ir mīnus 22,6 miljoni latu un darba devēju pusē arī mīnus 22,6 miljoni latu. Neapliekamā minimuma palielināšana no budžeta prasīs 14,9 miljonus latu, bet atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināšanas rezultātā budžeta ieņēmumi būs par 27 miljoniem latu mazāki. Alternatīvā priekšlikuma fiskālā ietekme uz valsts budžetu kopā veido 87,1 miljonu latu. Tādējādi ieņēmumi valsts budžetā būs mazāki nekā gadījumā, ja tiktu īstenots IIN likmes samazinājums par diviem procentpunktiem.
Jau ziņots, ka gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, gan Latvijas Darba devēju konfederācija nolēma atbalstīt FM piedāvājumu nodokļu samazināšanā, vienlaikus norādot uz to, ka valdībai ir jāmaina sadarbības veids. Uzņēmēji uzsver, ka valdībai nepieciešams veidot ar nodokļu maksātājiem savlaicīgu un konstruktīvu dialogu, lai neatkārtotos šā gada situācija, kad uzņēmēji bija spiesti darboties ar kategoriskām metodēm, lai piespiestu valdību ieklausīties to viedoklī.
Valdība šodien atbalstīja arī vairākus ierosinājumus valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai – Satiksmes ministrijas priekšlikumu no nākamā gada jūlija ieviest autoceļu lietošanas nodevu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumu ieviest jaunus dabas resursu nodokļa objektus.
Ar valsts budžeta sagatavošanu saistīti jautājumi tiks izskatīti arī turpmākajās Ministru kabineta sēdēs.
