Valdība šodien atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz aizliegt smēķēt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkonos, lodžijās, kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās, kā arī publisko ēku vai būvju balkonos un lodžijās un tuvāk par desmit metriem no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un publisko ēku vai būvju ieejām, ārējām kāpnēm vai lieveņiem.
Atbalstītajos likuma grozījumos paredzētas arī tiesības pašvaldībām izdot noteikumus, kuros noteikt papildus smēķēšanas aizliegumus vai ierobežojumus, lai nepieciešamības gadījumā aizsargātu iedzīvotājus no pakļaušanas tabakas dūmu ietekmei.
Piemēram, pašvaldības savos saistošajos noteikumos varētu paredzēt aizliegumu smēķēt publiskos pasākumos, parkos, skvēros un uz atsevišķām ielām, kā arī peldvietās un pie vēstures un kultūras pieminekļiem.
Likums paredz, ka pašvaldību papildus izdoto saistošo noteikumu ievērošanas kontroli neveiks Valsts policija, bet gan attiecīgās domes pilnvarotās institūcijas vai amatpersonas. Līdz ar to pašvaldības, kurām nav savas pašvaldību policijas, drīkstēs veidot savas uzraudzības institūcijas vai arī pilnvarot noteiktas personas šim darbam.
Veselības ministrija (VM) norāda, ka likumprojektam būs pozitīva ietekme uz sabiedrības veselības stāvokli, jo iedzīvotāji netiks pakļauti dažādām tabakas industrijas netiešas reklāmas un patēriņu veicinošām aktivitātēm, kā arī pašvaldību domes, rūpējoties par savu iedzīvotāju veselību, varēs noteikt papildus smēķēšanas ierobežojumus.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījumi liecina, ka ik gadu pasaulē no pasīvās smēķēšanas izraisītām saslimšanām mirst 600 000 cilvēku, no kuriem trešā daļa ir bērni. Tabaka ir viens no vadošajiem veselības riska faktoriem, kas atbildīga par 5,1 miljonu nāves gadījumu pasaulē, – 9% no visiem nāves gadījumiem. Tāpat dati liecina, ka arī viena no astoņām nāvēm pēc 30 gadu vecuma ir saistīta ar smēķēšanu.
