Valdība otrdien nolēma no 2016. gada pakāpeniski palielināt par pusgadu pensionēšanās vecumu, tādējādi 2021. gadā pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus.
To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kas vēl jāskata Saeimā.
Sociālie partneri gan rosināja pensionēšanās vecumu paaugstināt jau no šā gada 1. jūlija, taču LM pret to iebilda, norādot, ka jāņem vērā bezdarba situācija, turklāt ar starptautiskajiem aizdevējiem panākta vienošanās, ka pensionēšanās vecumu nevar paaugstināt ātrāk par 2016. gadu.
Līdz ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanos attiecīgi pieaugs arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties piecus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma – tas ir piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, politiski represētiem cilvēkiem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem. Plānots, ka arī šiem cilvēkiem pensionēšanās vecums pakāpeniski pieaugs no 2016. gada, līdz 2021. gadā tas sasniegs 60 gadu.
Izmaiņas likumā ir izstrādātas, pamatojoties uz pērn valdībā atbalstīto Koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā.
Pašreiz tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 62 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem.
