Lēmums nepalielināt atalgojumu nevienā no valsts budžeta iestādēm nākamajā gadā izsaucis asu valdības kritiku. Opozīcija ir gatava pieprasīt valdības atkāpšanos, bet pašvaldības gaida taupīšanas piemēru no ministrijām.
“Cik ministrijai izmaksā viens ierēdnis? Cik daudz Eiropas naudas ir nelietderīgi izsaimniekots?” šādi jautājumi rodas Priekules pagasta pašvaldības vadītājai Artai Braunai pēc valdības lēmuma nepalielināt algas un ieteikuma taupīt līdzekļus. “Uz nākotni rožaini neskatos. Teritoriālā reforma plaisu starp bagātajām pilsētām un nabadzīgajām lauku pašvaldībām tikai palielinās,” skeptiski ir noskaņota A. Brauna. Viņa neizprot, kā pašvaldībās ir iespējams īstenot ieteikumu taupīt līdzekļus, ja funkciju apjoms pieaug, bet finansējums ne.
Uzņēmēji arī nepaaugstina
“Tāda ir ekonomiskā situācija,” algu iesaldēšanu vērtē poligrāfijas iespieddarbu uzņēmuma “Liepājas papīrs” valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis. “Šobrīd algu iesaldēšana ir loģisks solis, lai valsts nebankrotētu. Cits jautājums – valsts naudu varēja ietaupīt un nerealizēt dārgus un nelietderīgus projektus. Bet to lai pēta prokuratūra un žurnālisti,” norāda uzņēmuma vadītājs.
Kaut arī uz uzņēmējiem neattiecas valdības pieņemtais lēmums, arī privātajā sektorā strādājošo algas vairumā nozaru nepalielināsies vai pieaugs minimāli. “Uzņēmumi bankrotē – Liepājā, Kuldīgā un citur. Neiet runa par kavējumiem, bet firmu bankrotiem,” uzsver J. Vilnītis. Viņš norāda, ka uzņēmēji pašlaik nevar saplānot nākamā gada algu pielikumu, jo nevar paredzēt, kāds būs nākamais gads.
Uzskata par necieņas izrādīšanu
“Tā ir klaja ņirgāšanās par Latvijas iedzīvotājiem un necieņa pret izglītības iestāžu, medicīnas, policijas un kultūras darbiniekiem, un tas ir faktisks politiskās varas bankrots,” norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kuras ārkārtas sēde notika piektdien.
Valdība būtu varējusi meklēt citus risinājumus, piemēram, pieļaut lielāku budžeta deficītu vai iedarbināt citus naudas avotus, savā “Nozare.lv” blogā pauž sociālekonomikas eksperts Māris Zanders. Viņš uzsver, ka par budžeta deficīta pieļaujamo lielumu nebija “jēdzīgas” diskusijas ar finansistiem un ekonomistiem, nav arī paskaidrojuma tam, “kas tik briesmīgs ar mums notiktu, ja deficīts būtu trīs procenti”.
Kamēr normalizējas situācija, varēja iesaldēt arī tādus projektus kā “Gaismas pils” būvniecība, norāda eksperts.
Kāds tomēr dabūs
Valdības lēmums neskars minimālo algu un neapliekamo minimumu, kurus ir paredzēts palielināt no 2009. gada, kā arī pensiju indeksācijas un citus sociālus pabalstus, mierina Finanšu ministrija. Minimālā alga no nākamā gada būs 180 latu, neapliekamais minimums pieaugs līdz 90 latiem mēnesī, savukārt nodokļu atvieglojums par apgādībā esošu personu – līdz 63 latiem mēnesī. Šobrīd tie attiecīgi ir 120, 80 un 56 lati.
Savukārt Labklājības ministrija atgādina, ka no 1. janvāra piemaksa pie vecuma un invaliditātes pensijām būs 70 santīmi par katru līdz 1996. gadam uzkrāto apdrošināšanas stāža gadu. No nākamā gada, ņemot vērā inflācijas koeficientu, reizi gadā paredzēts indeksēt arī tās pensijas, kas pārsniedz 225 latus.
