Valsts drošības dienests (VDD) skaidro apstākļus, kādos tika izplatīta nepatiesa informācija par “Swedbank” stabilitāti un rezultātā bankas klienti pie bankomātiem izveidoja rindas.
“VDD ir zināms šis gadījums. Varam norādīt, ka tiek veikta apstākļu noskaidrošana, tāpēc pašlaik no plašākiem komentāriem atturamies,” aģentūrai LETA norādīja dienestā.
Šī nav pirmā reize, kad VDD (iepriekš – Drošības policija) iesaistījies baumu pētīšanā par “Swedbank” finanšu problēmām. LETA arhīvs liecina, ka dienests 2011.gada nogalē sāka kriminālprocesu par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par Swedbank finanšu stāvokli. Savukārt 2012.gada jūlijā VDD nolēma izbeigt minēto kriminālprocesu, jo netika konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs.
Neilgi pēc minētā kriminālprocesa sākšanas izmeklētājiem bija vairākas versijas par to, kurš varētu būt vainojams saceltajā panikā. Cita starpā baumošanas kriminālprocesā liecinieka statuss tika piemērots Jelgavas novada domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem (ZZS).
Jelgavas novada domes administrācijai īsi pirms baumu viļņa augstākā punkta sasniegšanas bija dots rīkojums pārskaitīt vairāk nekā miljonu latu no pašvaldības konta “Swedbank” uz Valsts kasi. Līdzīgi rīkojās arī Jelgavas pilsētas pašvaldība.
Jau nākamajā dienā cilvēki no “Swedbank” kontiem izņēma kopumā vairāk nekā desmit miljonus latu. Lielākā ažiotāža tika novērota Zemgalē, Jelgavā un Ventspilī.
LETA jau vēstīja, ka “Swedbank” rīcībā nonākusi informācija, ka 23.oktobra vakarā sākta “mērķtiecīga baumu izplatīšana” par tās stabilitāti, tādēļ pie bankomātiem veidojās rindas un atsevišķos bankomātos īslaicīgi beidzās izmaksājamā nauda.
Baumas par kredītiestādes stabilitāti izplatītas pa dažādiem kanāliem, tostarp sociālajos tīklos un “Whatsapp” ziņās. Par notikušo informēts gan VVD, gan Valsts policija, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.