Sociālo jomu valsts taupības programma pagaidām skar vismazāk. No pabalstiem samazinās tikai ierēdņu privilēģijas saņemt sešas mēnešalgas bērna piedzimšanas gadījumā.
Ne tik bagātīgi, bet ir
Vairāki Labklājības ministrijas priekšlikumi par pabalstu paaugstināšanu pērn netika atbalstīti, piemēram, paaugstināt invalīda kopšanas pabalstu no 100 līdz 150 latiem, tomēr pieaugums ir vairākās pozīcijās.
No 50 līdz 75 latiem mēnesī paaugstināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts invalīdiem kopš bērnības. Tāpat – no 50 uz 75 – palielināsies piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti.
Piemaksa pie vecuma pensijas par stāžu līdz 1996. gadam būs 70 santīmu par katru gadu – gan tiem, kuri līdz šim saņēma 40 santīmus par gadu, gan tiem, kuriem šādas piemaksas nebija vispār. Piemaksa par stāžu līdz 1996. gadam būs arī invaliditātes pensiju saņēmējiem un gadījumos, ja vecuma pensija pārsniedz 225 latus.
No šā gada Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem noteikta invaliditāte, kā arī mirušo dalībnieku ģimenes līdzšinējo 45 latu vietā saņems 60 latu pabalstu.
Minimālā alga šogad pieaug līdz 180 latiem. Darba devējiem atvieglojums būs tas, ka no 14 līdz 10 kalendārajām dienām saīsinās pārejošās darbnespējas lapas A izsniegšanas periods. Tāpat kā līdz šim pārejošās darbnespējas lapas A periodā slimības naudu izmaksās darba devējs, savukārt darbnespējas lapas B laikā slimības pabalstu izmaksās valsts. Turklāt darba devējam darbnespējas lapā B sniegtās ziņas vairs nebūs jāapstiprina ar zīmogu.
Samazina nodokļu slogu
Neapliekamais minimums iedzīvotājiem šogad pieaug līdz 90 latiem “par pašu” un līdz 63 latiem “par apgādājamo”, atgādina Finansu ministrija.
Šogad personai, kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte, tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojums 120 latu apmērā mēnesī līdzšinējo 96 latu vietā, bet III grupas invalīdiem būs tiesības uz nodokļa atvieglojumu 94 latu apmērā pašreizējo 75 latu vietā.
Savukārt politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem ienākuma nodokļa atvieglojums būs 120 lati. Ja šīm personām nav piešķirta pensija, atvieglojums būs 220 latu apmērā pašreizējo 176 latu vietā.
Savukārt attaisnotie izdevumi par izglītību un medicīnu, kas ļauj no valsts atgūt ienākuma nodokļa pārmaksāto daļu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, šogad ir 300, nevis 150 latu. Attaisnotajos izdevumos var iekļaut arī maksājumus par izglītību citās ES dalībvalstīs.
Cenšas būt taisnīgāki
Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma cita starpā paredz, ka pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā ierēdņiem turpmāk būs divu mēnešalgu apjomā par katru bērnu, taču tas nedrīkstēs pārsniegt 1000 latu par katru jaundzimušo. Līdz šim tās bija sešas mēnešalgas.
“Tur ir vairāk nekā trīsdesmit savstarpēji saistītu likumu, samazinājums pašvaldību izdevumiem jānodrošina, bet nedrīkst ķerties klāt algām, kas mazākas par divām minimālajām,” apliecina Ministru prezidenta preses sekretārs Edgars Vaikulis.
Ar janvāri stājas spēkā grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas līdz 2013. gada 31. decembrim atceļ sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālo apmēru. Iepriekš sociālās apdrošināšanas iemaksas nebija jāveic par daļu no ienākumiem. Piemēram, pērn nebija jāmaksā sociālais nodoklis no algas daļas, kas pārsniedza 29 600 latus gadā. No šā gada nodokļi jāmaksā par visiem ienākumiem un arī pabalstu apjomus aprēķinās “bez griestiem”.
Līdztiesība iedibināta arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāļu darbā – jebkurā nodaļā varēs noformēt jebkuru valsts izmaksājamo pabalstu vai pensiju.
Nākotne neskaidra
“Valsts ekonomiskā situācija varētu skart pensiju indeksāciju, bet šobrīd tāda lēmuma nav,” izskanējušās baumas par pensiju indeksāciju iesaldēšanu komentē Labklājības ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Ilona Jurševska. Līdz ar to viņa atturējās izteikties, vai indeksācijas aprīlī varētu nebūt vispār vai tikai ierobežotā apmērā. I. Jurševska norādīja, ka joprojām notiekot aprēķini par iespējamo koeficientu un nepieciešamo naudas apjomu.
Toties valdībā pirms Ziemassvētkiem apstiprināti Ministru kabineta noteikumi par Eiropas Sociālā fonda aktivitāti “Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju integrēšanai darba tirgū”, lai motivētu un palīdzētu cilvēkiem ar atkarības problēmām, invaliditāti, bijušajiem ieslodzītajiem, jaunajām māmiņām un citiem sociālās atstumtības riskam pakļautiem cilvēkiem atgriezties darba tirgū. Labklājības ministrija ar fonda atbalstu turpmākajos piecos gados plāno ieguldīt vairāk nekā 15 miljonus latu dažādu komplekso atbalsta pasākumu organizēšanai. Piemēram, personas ar atkarības problēmām un viņu ģimenes locekļi varēs iziet ģimenes terapijas kursu motivācijas un izturības atgūšanai.
Līdz 2013. gadam plānots 21 ES fondu līdzfinansēts projektu konkurss, kas ļaus labklājības nozarē ieguldīt 102,7 miljonus latu no
Eiropas Sociālā fonda un 13,7 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.
