Naktī no 31. maija uz 1. jūniju pulksten 1 Latvijā tiks izslēgta analogā apraide, atgādina VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) pārstāvji. Pēc tam vēl aptuveni diennakti pārraidīs paziņojumu, informējot, ka notikusi pāreja uz ciparu televīziju.
Tāpat kā valsts būvē visiem iedzīvotājiem domātus ceļus, valstij ir pienākums nodrošināt, lai pilnīgi visā tās teritorijā skatītāji bez maksas varētu uztvert sabiedriskos un nacionālos televīzijas kanālus, apgalvo LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Taču, lai šāda iespēja būtu, nepieciešamas tehniskas ierīces, kas nodrošina signāla uztveršanu un pārraidīšanu.
Dekoderu vai modernāku televizoru iegāde daudziem Latvijas iedzīvotājiem nešķiet lēts pasākums. Sāpīgāk tas skar sociāli mazāk aizsargātos, taču arī šajos gadījumos jārod atbilstošs risinājums.
Pansionātos ikdiena bez televīzijas skatīšanās neesot iedomājama, taču tur situācija neesot kritiska. “Kopumā ar dekoderiem esam nodrošināti, taču par daudz tādas lietas nevar būt. Pamazām cenšamies papildināt to skaitu,” stāvokli sociālās aprūpes centros (SAC) raksturo VSAC “Kurzeme” direktore Dace Zagrebina. Visās filiālēs saņemti “Lattelecom” ziedotie dekoderi, taču to pagaidām pietiek galvenokārt koplietošanas telpām. Istabiņās visiem televizoriem dekoderi vēl nav pieslēgti, tāpēc tie klienti, kuriem ir iespējas iekrāt naudiņu, ierīci nopērk paši. Taču pamazām arī SAC darbinieki meklē risinājumus, kā rast iespēju apmierināt klientu individuālās vēlmes – tiek meklēti ziedotāji, esot cerība, ka varbūt šim mērķim tiks piešķirti vēl līdzekļi no valsts.
“Aizvīķos” saņemts “Lattelecom” dāvinājums – divi dekoderi, divas antenas un 40 metru kabelis, stāsta saimnieciskās daļas vadītājs Jānis Sidorovs. Tagad televizoru var skatīties gan pirmā, gan otrā stāva koplietošanas telpās. Par attēla kvalitāti īpašu sūdzību aizvīķniekiem nav, lai arī pagaidām vēl darbojas testa režīms. Bijušas bažas, ka uztveršanu varētu traucēt lielie koki pēc to salapošanas, taču izskatoties, ka uztraukumam nav pamata, antenas masts ir gana augsts, secina J. Sidorovs.
Arī “Rokaižos” saņemts “Lattelecom” dāvinājums, daži dekoderi iegādāti par pašu līdzekļiem, pastāsta pansionāta direktore Edīte Lasmane. Pamazām tikšot meklēti ceļi, kā vēl tos iegādāties, lai pieslēgtu televizoriem istabiņās. “Sākumā drusku jau grūtības būs, taču laika gaitā tās atrisināsim,” apņēmīgi pauž E. Lasmane.
Liepājas Dienas centrā personām ar garīgās attīstības traucējumiem 1. jūnijs varētu atnākt bēdīgākā noskaņā – vienīgajam televizoram dekodera nav. Centrs būtu ļoti pateicīgs, ja atrastos kāds labvēlis, kas varētu dekoderu ziedot vai uzdāvināt, aicina Liepājas pašvaldības iestādes vadītāja Irita Intenberga.
Veco ļaužu dzīvojamajā mājā Liepājā aptuveni puse iemītnieku līdz šim jau izmantojusi kabeļtelevīziju, stāsta vadītāja Diāna Bikova. Nu arī pārējie sasparojušies šim solim, jo vientuļie pensionāri pakalpojumu var izmantot ar atlaidi. Lielākais bums bijis martā un aprīlī, atceras D. Bikova. Vecie ļaudis skaita katru santīmu no trūcīgās pensijas, tāpēc daudzi visai pragmatiski aprēķinājuši, ka viņu mūžā dekoders vairs neatmaksāsies, kabeļtelevīzijas pakalpojums iznāks lētāks. Turklāt nebūs bažu, vai ar antenu viss kārtībā, vai attēlu varēs uztvert, novērojusi vadītāja. Kabeļtelevīziju izmanto arī Liepājas bērnu namā.
Sociālie darbinieki gan teic, ka lielākas problēmas varētu būt trūcīgajiem cilvēkiem, kuri dzīvo mājās un dekoders jāpērk par savu naudu. Pāvilostas novada Sociālajā dienestā ar lūgumu palīdzēt šai lietā neviens nav vērsies, apgalvo dienesta vadītāja Ildze Balode. Vairāk ļaudis mācot rūpes par dārgajiem medicīnas pakalpojumiem, dienišķās iztikšanas sagādāšanu. Varbūt iemesls tam, ka īpašs satraukums par dekoderu iegādi nevalda, ir arī tas, ka vēl jau televizori rāda. Iespējams, tad, kad “bilde pazudīs” un cilvēki reāli saskarsies ar šo jautājumu, būs kāda aktīvāka reakcija, pieļauj I. Balode.
Arī Priekules novadā situācija ir līdzīga, turklāt tāda ekstra kā palīdzība dekodera iegādei diez vai būs, saka Sociālā dienesta vadītāja Mārīte Gertnere. Novadā gan saskārušies ar iespējamu krāpniecības gadījumu – dienestā vērsušies cilvēki it kā Labklājības ministrijas amatpersonu vārdā, lai iegūtu trūcīgo personu datus un “palīdzētu” ar dekoderu iegādi. Tomēr vadītāja noskaidrojusi, ka no ministrijas šos cilvēkus neviens nesūta un negodīgā rīcība nav pieļauta.
