Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde (FPP) vakar apturēja šogad pirmā noziedznieku grupējuma darbību, kas nodarbojies ar finanšu noziegumos iegūto līdzekļu legalizēšanu jeb atmazgāšanu, un konfiscēja 86 162 eiro (60 313 latus), kā arī vienu kaujas un vienu gāzes pistoli.
Kā aģentūru LETA informēja VID Komunikācijas nodaļā, patlaban apturētas norēķinu operācijas deviņu uzņēmumu norēķinu kontos, kuros iesaldēto līdzekļu apjoms vēl tiek precizēts, taču vakar Rīgā un Madonā veiktas 17 kratīšanas, kurās izņemti kopumā 72 175 eiro (50 522 lati) un 9830 lati skaidras naudas.
Par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju šī gada 12.janvārī FPP uzsāka kriminālprocesu, bet vakar tika veiktas kratīšanas un virkne citu procesuālo darbību.
VID darbinieki atrada iepriekšminētos “šaujamieročiem līdzīgos priekšmetus”, kuriem to turētāji nevarēja uzrādīt atļaujas.
Konkrētais grupējums VID Finanšu policijas pārvaldes redzeslokā nonāca, veicot izmeklēšanu par pērnā gada 17.martā atklātā noziedzīgā grupējuma izdarītajiem līdzīga rakstura noziegumiem Madonas rajonā.
Arī šajā gadījumā grupējuma pamatdarbības vieta bija Madona un tās apkaime, bet tika piesaistīti arī klienti no Rīgas un citām Latvijas pilsētām.
Grupējumā darbojās sešas personas, no kurām katrai bija atvēlēta sava loma.
Grupējuma apakšējā līmenī darbojās divas personas, kuras pa tiešo kontaktējās ar finanšu shēmās izmantoto uzņēmumu amatpersonām, paziņoja tām par finanšu līdzekļu ieskaitīšanu uz viņu vārdiem reģistrēto uzņēmumu norēķinu kontos, deva norādījumus un līdzdarbojās līdzekļu noņemšanā no kontiem.
Nākamajā līmenī darbojās vēl divas personas, kuras ikdienā sadarbojās ar shēmas organizatoru, izpildot viņa dotos uzdevumus. Šīs personas uzraudzīja arī iepriekš pieminēto zemākā līmeņa personu rīcību ar līdzekļiem, kas tika noņemti no norēķinu kontiem.
Shēmas virsotnē atradās organizators un grāmatvede, kura līdztekus noziegumu izdarīšanā iesaistīto uzņēmumu grāmatvedības kārtošanai patstāvīgi atsevišķiem klientiem nodrošināja naudas atmazgāšanas pakalpojumu sniegšanu, izmantojot arī uz sava vārda reģistrēto uzņēmumu.
Grupējums par sniegtajiem pakalpojumiem ieturēja 4%-8% no atmazgāto līdzekļu summas, kas mainījās atkarībā no tā, cik relatīvi droša bija naudas līdzekļu atmazgāšanas ķēde.
Procentu maksājums bija augstāks, ja līdzekļu plūsmai tika izmantoti reāli darbojošos uzņēmumu konti, piemēram, izmantojot uz grāmatvedes vārda reģistrēto uzņēmumu. Savukārt procenta maksājums bija zemāks, ja klients naudas līdzekļus pārskaitīja pa tiešo uz tā uzņēmuma kontu, no kura šie līdzekļi nekavējoties tika noņemti skaidrā naudā.
Salīdzinot ar citām FPP atklātajām naudas atmazgāšanas shēmām, šī shēma vērtējama kā relatīvi vienkārša, jo pārsvarā gadījumos darījumi tika veikti pa tiešo ar tā saucamajiem fiktīvajiem uzņēmumiem un nauda no kontiem tika noņemta tepat Latvijā, nevis ārvalstīs, kā atsevišķās citās atklātajās naudas atmazgāšanas shēmās.
Tādējādi uzņēmumiem – patiesajiem labuma guvējiem, kas veic reālu saimniecisko darbību un kas izmantojuši šī organizētā grupējuma naudas atmazgāšanas pakalpojumus, – šobrīd ir praktiski neizbēgams risks nonākt pastiprinātā VID redzeslokā.
Šādā gadījumā šiem patiesajiem labuma guvējiem visbiežāk seko nodokļu uzrēķins un ievērojamas soda naudas par priekšnodokļa atskaitīšanu par fiktīviem un faktiski nenotikušiem darījumiem.
Savā darbībā grupējums vienlaikus izmantoja aptuveni astoņus naudas atmazgāšanas nolūkiem veidotus uzņēmumus, no kuriem katrs darbojās vidēji 2-3 mēnešus.
Patlaban grupējumā iesaistīto uzņēmumu naudas līdzekļu apgrozījums vēl tiek precizēts, bet saskaņā ar sākotnējās analīzes rezultātiem tas pārsniedz vienu miljonu latu.
Kriminālprocesa gaitā šobrīd piecām personām piemērots aizdomās turamās personas statuss un shēmas organizators aizturēts.
Atbilstoši Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā noteiktajam par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tā izdarītas lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem.
Kā papildsods var tikt piemērota mantas konfiskācija un policijas kontrole uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, saskaņā ar Krimināllikuma 218.panta trešo daļu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
Šobrīd izmeklēšanas interesēs sīkāka informācija netiek sniegta.
