Fotoradaru projektam vislielākās grūtības un kavēšanos izraisīja problēmas ar servitūtiem jeb tiesībām izmantot svešu zemi iekārtu elektrības vadu pievilkšanai, kā arī viena no projekta finansētāju – “Latvijas Krājbankas” – krahs, biznesa portālam “Nozare.lv” teica projekta īstenotāja “Vitronic Baltica” preses sekretāre Antra Gaile.
Gaile teica, ka, būvējot fiksētās ātruma mērīšanas iekārtas, “Vitronic Baltica” vadījies pēc Valsts policijas (VP) iesniegtā vietu saraksta un kartēm. Tikai, kārtojot formalitātes, izrādījies, ka vairākās vietās fotoradaru izvietojuma vietām blakus esošie zemes īpašnieki nav devuši piekrišanu elektrības vadu ierakšanai viņu zemē, lai barotu iekārtu.
Kā skaidroja Gaile, tas padarīja lāzera ātruma mērīšanas iekārtu uzstādīšanu par neiespējamu vairākās VP norādītajās vietās. Jaunas vietas izraudzīšana šādos gadījumos prasījusi trīs līdz piecus mēnešus.
“Aizbraucām uz policijas norādīto vietu, veicām testus, lai konstatētu, vai ierīce darbojas dabā, tad sākām saskaņošanas procesu, bet, ja tas neveicās, tad bija vieta jāmeklē no jauna,” skaidroja Gaile. Visus fiksētos fotoradarus bija paredzēts uzstādīt uz valstij piederošas zemes ceļmalās.
Viņa lika saprast, ka problēmas ar privātu zemes īpašnieku atļaujām izmantot zemi elektrības piegādei bijušas būtisks faktors kavējumos, kas novedīs pie līguma par fotoradaru izvietošanu laušanu no VP puses.
Gaile teica, ka “Vitronic Baltica” jau pirms vairākām dienām iesniedzis skaidrojumu par kavēšanos un ar to saistītiem procesiem, bet norādīja, ka tā saturs pagaidām neesot izpaužams.
Savukārt maija vidū Gaile “Nozare.lv” stāstīja, ka kavēšanās ar būvatļauju izsniegšanu no attiecīgo būvvalžu puses ir būtiski kavējusi 100 fiksētu lāzera ātruma mērīšanas iekārtu uzstādīšanu un 60 tukšu ietvaru ierīkošanu.
