Zemeņu audzētāji gaida labvēlīgus laika apstākļus, patērētāji – zemas cenas. Tirgus problēmas – tās pašas vecās.
“Cilvēkam tiešām ir jābūt trakam, lai ar ko tādu sāktu noņemties,” smejas Ineta Īviņa, kura ar ģimenei zemenes audzē jau vairāk nekā desmit gadu, pēdējos divus – Otaņķu pagastā. Aizsākums zemeņu audzēšanai neesot bijis saistīts ar vēlmi attīstīt biznesu. Vispirms iestādījuši dobi pašiem, tad paplašinājuši, lai būtu arī draugiem, līdz sanākusi platība, kuras ražu vairs nav bijis, kur likt. Pārpalikušās ogas aizvestas uz tirgu, kur Īviņiem galvenais bijis ātrāk no tām tikt vaļā. Viņu uzliktā zemā cena sadusmojusi pārējos pārdevējus, bet ar laiku viss noregulējies.
Laba un “iesildīta” tirdzniecības vieta ar pastāvīgiem klientiem Īviņiem bijusi pie bijušā tirgus “Rāmava”. Kad tas slēgts, vajadzējis pārcelties uz Pētertirgu, kur viņi nejūtas tik atpazīstami.
Ogas jau ir lielas, bet to vēl nav tik daudz, lai jau vestu uz tirgu. Iepriekšējos gados Īviņi ogas briedinājuši siltumnīcā un tirgū tās bijušas jau maija sākumā. Šogad darbam siltumnīcā pietrūcis spēka, un, ja laika apstākļi būs labvēlīgi, zem agroplēves nosārtojušās zemenes uz tirgu vedīs nākamnedēļ.
Pēc karstajām un mitrajām dienām ogas sāk pūt, zemeņu laukā konstatē saimniece. Tā esot ļoti nepatīkama infekcija, kas izplatās un reiz jau “piebeigusi” ražu siltumnīcā. Īviņi ķīmiskos preparātus tikpat kā nelietojot, tāpēc jāsamierinās ar ražas zudumiem. “Man patīk, ka es cilvēkiem varu pateikt, ka man tiešām nav ķīmijas,” saka Ineta. Par to, raugoties uz pirmajām ogām, daudzi šauboties, bet pārliecinoties, tās pagaršojot.
Kā veiksies ogu tirdzniecība šogad, Ineta neņemas prognozēt. Noteikti būšot citādi nekā iepriekš. Jau pērn daudzi gaidījuši, kad ogas būs vislētākās.
Kad audzējuši siltumnīcā, gandrīz pusi naudas ieņēmuši par tajās lasītajām ogām, lai gan ar divām kastītēm vajadzējis tirgoties visu dienu. Par laukā audzētajām saimniece saka: darba bezgala daudz, bet cena maza.
“Tas ir briesmīgi,” Ineta teic par ievesto ogu, īpaši no Polijas, iejaukšanu kopējā masā un brīnās, vai pircēji tiešām pēc kastu grēdām nesaprot, kuras tās ir. Vieglas peļņas tīkotāji savējām ņemot klāt importētās, pazeminot kopējo kvalitātes līmeni un “nositot” cenu. Tirgotāji labi redzot, kurš kādu preci pārdod, bet neaizrādot, lai pēc tam paši par sevi nedzirdētu brīnumu lietas. Godīgajiem tirgotājiem sāpot, ka negodīgie nopelna, neieguldot ne nieka darba. Kontroles šajā ziņā tirgū neesot.
Problēmas sagādājot arī tirdzniecības vieta, kas ir ļoti būtisks veiksmīga biznesa faktors. Nopirkt to uz gadu esot dārgi, bet, ikdienā mainot, zūd klientu loks. Katru rītu nervozēt par vietu esot ļoti nepatīkami. Lai apietu tirgu un slēgtu līgumu ar kādu pārstrādes cehu, būtu vajadzīgāks lielāks ogu apjoms.
“Ir iesākts, un ir grūti apstāties,” teic Ineta, bet par nākotni izsakās piesardzīgi. Nezinot, vai ilgstoši šo jomu “pavilkšot”. Šajā nozarē nevarot pateikt: es šodien slikti jūtos un ogas nelasīšu.
Gan Liepājas, gan citos Latvijas tirgos jau nopērkamas zemenes, kas augušas siltumnīcās. Audzētāji prognozē, ka vēlā pavasara dēļ bagātīgākās zemeņu ražas būs divas nedēļas vēlāk nekā parasti un īstā zemeņu sezona sāksies pēc Jāņiem. Izskan prognoze, ka plūdu dēļ Polijā šogad zemeņu varētu būt mazāk un tāpēc dārgākas nekā pērn.
Ineta spriež, ka kopumā vietējo zemeņu audzētāju skaits nesarūk un esot arī entuziasti, kas šo jomu mēģina iesākt. Šādu tendenci apliecina grobiņniece Evelita Mackare, kura pārdod arī stādmateriālu. Pieprasījums pēc zemeņu stādiem bijis nepieredzēti liels, bet viņa pati saspringtās tirgus situācijas dēļ platības pat samazinājusi.
Aizvien vairāk daudzdzīvokļu māju iemītnieki izvēlas zemenes audzēt balkonos, norāda augļkopju asociācija. Mītne iegūst ne tikai interesantu un krāšņu rotu, bet arī veselīgu papildinājumu ikdienas maltītēm pat vairāku mēnešu garumā.
Latvijas augļkopju asociācija arī šogad organizē tradicionālo Zemeņu festivālu, kas notiks 3. un 4. jūlijā Rīgā, pie tirdzniecības centra “Spice”. Festivāla apmeklētāji varēšot degustēt vairāk nekā 40 zemeņu šķirnes un uzzināt vērtīgu informāciju ne tikai par ogu karalieni – zemeni, bet veselīgu uzturu kopumā.
