Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimnieku konsultatīvā padome piektdien vienojās šogad valsts atbalstu lauksaimniecības nozarēm saglabāt pērnā gada līmenī, informē ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Kaspars Funts.
Viņš norādīja, ka piektdien ZM Lauksaimnieku konsultatīvās padomes sēdē lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu un ZM speciālistiem apsprieda vairākus lauksaimniekiem svarīgus jautājumus, tostarp vienojās par šā gada valsts subsīdijām lauksaimniecībā.
“Sanāksmē tika panākta vienošanās par 2012.gada valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību,” apliecināja Funts un informēja, ka nozarēm pieejamais atbalsts tiek saglabāts iepriekšējā gada līmenī un līdz ar to arī nozarēm pieejamā atbalsta nosacījumi būtiski netiek mainīti.
Vienošanās paredz, ka šogad ciltsdarba atbalsts tiek piešķirts no sešām govīm ar minimālo izslaukumu 5000 kilogramu un 7000 kilogramu – par to atbalstu varēs saņemt attiecīgi 68 un 78 latu apmērā. Funts atzina, ka papildus vēl tiek izvērtēta iespēja šogad rast finansējumu 100 tūkstošu latu apmērā, lai veicinātu sertificētas sēklas izmantošanu augkopības saimniecībā. “Vēl jāturpina diskutēt ar asociācijām un lauksaimnieku NVO par administrēšanas atbalsta izmaksu pamatotību 0,70 latu apmērā un lineārās vērtēšanas atbalsta nepieciešamību un pamatotību,” klāstīja ZM pārstāvis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka jau pašlaik aktīvi vajadzētu informēt lauksaimniekus, ka no nākamā gada atbalsta saņemšanas nosacījumu kritēriji varētu tik paaugstināti, paredzot no 2013.gada noteikt, ka ciltsdarba maksājumos par piena šķirnes govi, minimums, varētu tikt noteikts izslaukums pēdējā noslēgtā laktācijā vismaz 5500 kilogramu.
Savukārt, izvērtējot Lauku atbalsta dienesta (LAD) sniegto informāciju par Lauku attīstības programmas pasākuma “Lauku saimniecību modernizācija” realizācijas gaitu un pēdējās kārtas rezultātiem, Lauksaimnieku konsultatīvās padomes sēdes dalībnieki vienojās, ka sākotnēji programmā paredzēto finansējumu izmantos, saglabājot reģionalizācijas principu, bet papildus piešķirtais finansējums pēc grozījumu apstiprināšanas Eiropas Komisijā novirzāms LAD reģionālajām lauksaimniecības pārvaldēm, kurās pēc pēdējo kārtu rezultātiem ir finansējuma iztrūkums. “Ņemot vērā lielo aktivitāti, 2012.gadā vairs netiks izsludinātas jaunas kārtas pasākuma ietvaros, tikai ar specifiskiem saņemšanas nosacījumiem viena kārta vēl varētu tikt atvērta Austrumlatgales, Dienvidkurzemes un Dienvidlatgales reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, kuras vēl nav izmantojušas sākotnēji piešķirto finansējumu,” pastāstīja Funts.
