Kas notiks ar Eiropas kopējo valūtu un kā vispareizāk rīkoties Latvijai? Žurnāla Ir speciālizdevumā analizēts eiro ieviešanas desmitgades vēriens, cēloņi pašreizējām problēmām un eirokrīzes risinājuma versijas.
Igaunijā gadu pēc eiro ieviešanas atzīst par “atskurbinošu”, Lietuva atvadās no izredzēm iekļauties Māstrihtas kritērijos, vairākums Ziemeļeiropas un Centrāleiropas valstu izlēmušas atlikt eiro ieviešanu, bet Latvijā mērķis pievienoties eirozonai 2014. gadā ir joprojām spēkā. Nozaru asociācijas, īpaši eksportējošie uzņēmēji, gatavi iespējami drīz atvadīties no latiem, taču diskusijā par eiro nākotni spēcīgi argumenti ir gan eirooptimistiem, gan skeptiķiem.
“Vienīgā īstā neatkarība no SVF bija no 2003. līdz 2008. gadam. Tātad mēs parādījām, kā valsti vadām paši,” Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons pamato nostāju, ka Latvijai vairāk uzticēsies eirozonas ietvaros nekā ārpus tās. Ieviešot eiro Latvija bankrotēs tāpat kā visas nabadzīgās dalībvalstis, un šāds liktenis sagaida arī Igauniju — pilnīgi pretēji prognozē ekonomists Jānis Ošlejs, kurš latu piekristu mainīt pret eiro tikai ES kļūstot par īstu federāciju.
Īpaši Ir izdevumam veiktā sabiedriskās domas aptaujā konstatēts — 57% ir pret eiro ieviešanu, kā galvenos argumentus nosaucot bailes no eiro sabrukuma un cenu celšanās. Par ticamāko eirozonas nākotnes scenāriju Latvijas iedzīvotāji uzskata tās sadalīšanos — to GFK veiktajā aptaujā prognozējuši 45% aptaujāto. Vienlaikus 70% uzskata, ka ES jāievieš stingrāka kontrole pār visu dalībvalstu (arī Latvijas) budžetiem, lai nodrošinātu finanšu disciplīnu.
Eiro nākotne nav tāls un ar ikdienu nesaistīts jautājums, tas ietekmē ļoti praktiskas izšķiršanās — kā glabāt savus iekrājumus, kādā valūtā aizņemties naudu, vai tagad ir īstais laiks taupīt vai tērēt, tāpēc izdevumā apkopoti ekspertu padomi šajos jautājumos.
Speciālizdevums pieejams visās lielākajās preses tirdzniecības vietās — Narvesen, Preses Apvienība, Rimi, Statoil, Sky u.c. Izdevums būs pārdošanā līdz februāra beigām.
