Līdz 25. janvārim Liepājas domes Vides daļa aicina uz sabiedrisko apspriešanu, kuras mērķis noskaidrot sabiedrības viedokli par to, kā labāk veikt iecerētās pārmaiņas Raiņa parka ainavā, tas ir, par neveselo un nevērtīgo koku izciršanu, informē Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.
Raiņa parkā ir plānots izveidot labiekārtotu suņu pastaigas laukumu. Šobrīd ir izstrādāts tehniskais projekts, kā arī veikta visu suņu pastaigas laukumā augošo koku novērtēšana. Liekos, neveselos un mazvērtīgos kokus pēc dendrologu atzinuma ir nepieciešams izcirst.
“Pašvaldībai ir svarīgi, lai cilvēki iegūtu saprotamu un pilnīgu informāciju par izmaiņām parkā, turklāt – lai cilvēki arī izsaka savus priekšlikumus par plānotajām izmaiņām vai uzlabojumiem,” to, kāpēc nepieciešama sabiedriskā apspriešana, skaidro Vides daļas speciāliste Alda Damberga.
Sabiedriskās apspriešanas nepieciešamību nosaka 2006. gada 29. augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.717 “Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes” 7. punkts, skaidro A. Štāls. Tas nozīmē, ka pirms lēmuma pieņemšanas par koku ciršanu pilsētas teritorijā, pašvaldība nosaka piemērojamo sabiedriskās apspriešanas procedūru. Pēc apspriešanas rezultātu apkopošanas vietējā pašvaldība pieņem attiecīgu lēmumu. Turklāt sabiedrisko apsriešanu paredz arī 2009. gada 8. oktobra Liepājas pilsētas Domes saistošo noteikumi Nr.23 “Par koku ciršanu ārpus meža zemes Liepājas pilsētā”.
Sabiedriskās apspriešanas laikā ikvienam ir iespējas iepazīties ar parka koku novērtējuma rezultātiem, kā arī pašvaldības nesen apstiprināto Raiņa parka attīstības koncepciju un arī izstrādāto suņu laukuma tehnisko projektu. Šie materiāli sabiedriskās apspriešanas laikā būs pieejami Domes ēkā pirmā stāva vestibilā un Vides un sabiedrības veselības daļā.
Sākotnējo Raiņa parka koku izvērtējumu veica Apstādījumu uzraudzības komisija 2009. gada martā, pirms plānošanas un arhitektūras uzdevuma izstrādes, un jūnijā – kad vislabāk novērtēt koku bioloģiskās vērtības rādītāju – katra koka lapojumu.
Pēc lapu rotas iespējams vērtēt koka veselību. Lapojums ļauj prognozēt arī koka turpmākā mūžu. Ja kokam ir rets lapojums, daudz iekaltušu zaru, neliels vasu pieaugums, tad tā veselības stāvoklis ir bēdīgs, un visticamāk tas ilgi nedzīvos.
Koku novērtēšanai tika pieaicināti arī eksperti. dendroloģe Aiva Bojāre un Nacionālā botāniskā dārza direktors, Latvijas Dendrologu biedrības prezidents Andrejs Svilāns. Ar speciālistu rekomendācijām var iepazīties Vides daļā.
Cits svarīgs faktors kvalitatīvas parka ainavas veidošanai ir zemsedze. Pārliekā noēnojuma dēļ šajā teritorijā ir ļoti trūcīga zemsedze, kas pasliktina gan kopskatu, gan koku augšanas apstākļus: augsne ir pārmitra, pavasaros lēni sasilst, augsne paskābinās, noris nepietiekama skābekļa apmaiņa sakņu zonā, attīstās sakņu sistēmai nevēlami mikroorganismi u.tml., uzskaita A. Štāls. Tas viss ietekmē koku vispārējo veselību – jo sliktāki ir augšanas apstākļi, jo augi ir uzņēmīgāki pret slimībām un kaitēkļu bojājumiem.
Liepājā šobrīd ir viens suņu pastaigas laukums – Jūrmalas parkā pie Zvejnieku alejas. Ir pieņemts lēmums izveidot vēl vienu suņu pastaigas laukumu – Raiņa parka dienvidu daļā, apmēram divtūkstoš kvadrātmetru lielā teritorijā. Šī teritorija tika izvēlēta, jo šobrīd tiek vismazāk izmantota, uzsver A. Štāls.
Teritorijai ir izstrādāts tehniskais projekts, jo parku atjaunošana, labiekārtošana vai kopšana jāveic pēc noteiktas sistēmas, lai novērstu zaļās ainavas, kas ir mākslas darbs, atsevišķu elementu bojāšanu vai iznīcināšanu.
Suņu laukuma izveide ir iekļauta arī nesen pašvaldības apstiprinātajā Raiņa parka attīstības koncepcijā, ko izstrādājusi Būvvalde.
Savos pirmsākumos Raiņa parks saukts par Alkšņiem, Alkšņu mežu vai Alkšņu birzi. Ap 1840. gadu Alkšņu birzs jeb Pilsētas parks kļūst par galveno izklaides vietu Liepājas iedzīvotājiem, bet līdz ar Jūrmalas parka ierīkošanu Raiņa parks pamazām zaudē savu nozīmību, taču ir vienīgā atpūtas vieta Jaunliepājas iedzīvotājiem. Pašreizējo nosaukumu parks iegūst 1920. gadā – par godu cienījamā dzejnieka vizītei Liepājā. Visticamāk Raiņa parka projektu reizē ar Jūrmalas parka projektēšanu izstrādājis Georgs Kufalts.
Raiņa parks vienmēr bijis mitrs, līdz ar to tur augošo koku sakņu sistēma nav tik spēcīga, un stiprās vētrās daudzi koki tiek izgāzti. Taču dažās vietās koki ir saauguši diezgan cieši. Liela daļa no šiem augiem iesējušies pašizsējā, jo regulāri visa parka teritorija tiek pļauta tikai pēdējos gados, skaidro A. Štāls.
Vides un sabiedrības veselības daļa aicina izteikt savus priekšlikumus un ieteikumus, adresējot tos domei (adrese: Rožu iela 6, Liepāja, LV-3401 vai uz e-pastu: alda.damberga@dome.liepaja.lv) līdz 2010. gada 29. janvārim.
