Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas 80 gadu jubilejā, kas notika oktobrī, klātesošos sajūsmināja un aizkustināja kāds sirms kungs, kurš savai skolai veltīja dziesmu ar paša sacerētu melodiju un vārdiem. Aivars Kūms ar mūziku ir draugos, kopš sevi atceras, jaunībā spēlējis ballēs un kāzās, dziedājis vairākos kolektīvos, spēka gados iesaistījies Bārtas etnogrāfiskajā ansamblī.
Iedzimta vai pielipusi, bet muzicēšana ir Purmsātos dzimušā Aivara Kūma sirdslieta mūža garumā. “Jubilejās, svētkos radiņi sanācām kopā un dziedājām, visvairāk – tautasdziesmas. Mammai Albertīnei un tēvam Andrejam patika Rozenštrauha un brāļu Laivinieku dziesmas, “Bellaccord” plates viņi bieži klausījās uz patafona. Uz vecāku kapa pieminekļa rakstīts: “Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoj’.””
Kādā ballē vīrs, kuram dziesma visu mūžu blakus bijusi, pat aizstājis
Zdislavu Romanovski, jo pabeigt priekšnesumu liedzis elektrības padeves
pārrāvums. “Man ir skaļa balss, “Pie dzintara jūras” uz skatuves mierīgi
nodziedāju bez mikrofona.”
A. Kūms smej, ka, meitas un dēla piecas
atvases pieskatot, kamēr jaunie vecāki turpina izglītoties, ir vairāk
darba nekā agrāk, kad paši vēl strādājuši. Aktīvais opis vienmēr ir
zālē, ja koncertē mazbērni vai uzstājas dēla pārstāvētais kolektīvs.
Plašāk par Aivara Krūma mūžu lasiet “Kursas Laika” 29. novembra numurā!
