Pagājušajā nedēļā aizsaulē aizgāja dziesminiece Austra Pumpure. Atmiņās par Austru dalījās viņas līdzgaitnieces no folkloras kopas “Atštaukas”.
”Kur, Austrēna, tu dabūji
Tādu šmuku, skaņu balsu?
Tā mēs bieži esam uzrunājušas Austru Pumpuri, kura kopā ar mums dziedāja 21 gadu. Vēl viena balss ir apklususi. Paliek vien atmiņas un dziesmu pūrs.
Mēs Austru vienmēr atcerēsimies ar mīļu smaidu, jo viņa mūsu pulciņā ienesa omulību, jautrību un dzīvesprieku. Austras sūtība šai zemē bija dziesma un tai viņa arī atdeva visu savu mūžu.
Līdz pēdējam brīdim viņa nepieļāva domu par padošanos nespēkam. Austrai vienmēr vajadzēja būt nevis skaistai, bet kā saka Rucavā – šmukai. Visu savu mūžu viņa tvēra dzīvi pilniem malkiem, kā svētkus.
Un tomēr šad un tad viņa skandēja tautas dziesmu:
Viesiem vieni, viesiem vieni
Šai zemē padzīvoju.
Viņa zeme, viņa saule,
Tā visam mūžiņam.
Lai Austrai balta un silta viņa saule.”
