Pieminot tos, kuri Latvijas vārdu cieši glabāja sirdīs piespiedu kārtā šķirti no dzimtenes, Liepājas muzejā ceturtdien atvēra grāmatu “Es vēlos mājās pārnākt”.
Izdevumā minēti visu no 1945. līdz 1953. gadam noLiepājas un tās apkārtnes deportēto iedzīvotāju vārdi. Gan to, kuri tiesāti par pretdarbību padomju varai, gan to, kurus no dzimtenes izsūtīja kā neuzticamus padomju varai.
“Viņu skaits pārsniedz četrus tūkstošus,” atklāj grāmatas sastādītāja vēsturniece Aina Burija. Viņas astoņos pētniecības gados savākto materiālu līdzējuši izvērtēt pazīstami vēsturnieki – Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, Okupācijas muzeja pētniecības programmas vadītājs, profesors Dr. Heinrihs Strods, Latvijas Valsts arhīva sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas vadītāja vietniece Iveta Šķiņķe un Latvijas Valsts arhīva sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas referenti Jānis Riekstiņš un Ritvars Jansons, kā arī biedrība “Liepājas Politiski represēto klubs”.
Krājumā arhīvu dokumentu kopijas mijas ar 36 izsūtīto atmiņām, kuru fragmentus lasīja aktieri Jānis Dreiblats un Sigita Jevgļevska.
Grāmatu izdevis Liepājas muzejs, makets veidots un izdevums drukāts SIA “Apgāds Mantojums” ar Liepājas pilsētas domes un Liepājas kultūras pārvaldes finansiālu atbalstu, kā arī līdzfinansējumu no valsts budžeta.
Izdevuma metiens 850 eksemplāru. To var iegādāties Liepājas muzejā.
Pirms trim gadiem iznāca Liepājas novada politiski represēto piemiņas grāmatas pirmā daļa “Mūžīgā sāpe”, kurā apkopotas ziņas par 1941.gadā represētajiem un izsūtītajiem. Arī to vēl iespējams nopirkt muzejā.
