Šogad stintes nāk lielākas un resnākas, spriež vīri un sievas, kas cieši sasēduši vai sastājuši Tirdzniecības kanāla malā. Makšķernieki sāk apgūt arī pretējo krastu.
Ciena ģimenes vērtības
“Šodien tiku pirmo dienu, iepriekš bija jāstrādā. Tā jau nevar makšķerēt, kad iegribas,” teic Ļubova, kura kanālmalā cilā vienu kātu – savam priekam. Stintes nāk tik labi, ka pilnīgi pietiek. Piecas sekundes, un jāvelk jau laukā – viena no desmit reizēm ir tāda, kad visi trīs āķi pilni. Kad viena zivs uz āķa, bet otra aizķerta ar āķi vidū, Ļuba lūdz palīdzību paziņam – ieradusies neliela savējo kompānija, tad var arī pienākumus sadalīt. Ļubas vīrs aizskrējis līdz veikalam īstenot pārtikas programmu.
“Viņš jau mani ieradināja. Paņēma līdzi, parādīja, un man iepatikās,” atzīst makšķerniece. Gena, piemēram, sagriež visiem zivju gabaliņus, ko likt uz āķa. Viņam vislabāk garšojot žāvētas stintes pie alus – izcili!
Juozas, pensionārs, nostājies pie strūklakas vietas, makšķeres met kanālā pāri augstajai būvei un stāsta, ka par īsto brīdi ziņo sardziņi kāta galā. Aiz sienas esot aizlīduši un makšķerējot divi dēli. Visi atbraukuši kopā no Skodas. Vajadzējis braukt ātrāk, tad tiktu labākā vietā, viņš spriež. Katru dienu nebraukājot, paliekot. “Pagājušo reizi nevienu nenoķērām, šoreiz jau skaisti, ir vērts palikt. Liepājā daudzi lietuvieši dzīvo, paliekam pie paziņām,” Juozas par viesnīcām tikai pasmaida.
Plaša industrija
Gandrīz tikpat, cik makšķerētāju, ir arī līdzjutēju. Stāv, apspriežas ar makšķerniekiem un savā starpā. “Braucu pār tiltu un redzēju, cik daudz to vīru, nolēmu arī pienākt,” teic uzņēmējs Jānis Gulbis. Arī skatoties pārņemot azarts. Viņš zina teikt, ka stintes uz vietas kanālmalā varot nopirkt par 1,20 latiem, tirgū cena – 1,80 latu. Tomēr jārēķinās, ka cenas un iespējas mainās – tirgus tik dzīvs kā nekur citur. Piemēram, sestdien tās varēja nopirkt par latu kilogramā.
“Cits jau nemaz nepārdod, lielākā daļa paši patur. Var cept, likt marinādē, taisīt pastēti,” uzskaita Imants Meļķis. Viņš vecā veļas mazgājamā mašīnā “Rīga” uztaisījis kūpinātavu: “Iekšā iet no trīsarpus kilo reņģu līdz cūkas pusgalvai. Pusstundā pusotra kilovatstunda – pilnīgi atmaksājas. Vienu alksnīti arī vajag – dūmiem un smaržai. Divi teņi, katrs pa 0,6 kilovati, un trīs sietiņi. No reņģēm tāpat pastēte garšīga. Asarītis ir mana zivs – nosālu kā lasīti un arī lieku dūmos. Garšīgi bez gala.”
Viņam esot paveicies, ka paziņas sastapis, tie paņēmuši kaimiņos – atnācis tikai piecos no rīta, vietu vairs nav. Paziņas kanālmalā ieradušies divos naktī. “Citi sazvanās un sēž uz maiņām,” novērojis I. Meļķis.
Noteikumi jāievēro visiem
“Kaut kas ar tiem leišiem jāizdomā, te jau pašam vairs nav, kur glābties. Un makšķerēšanas noteikumi uz viņiem arī neattiecas – seši, divpadsmit āķi uz kāta! Pret kuģu korpusu dauza pudeles – vajag jums vakarā pavērot, kas te notiek,” teic kāds bārdains vīrs un jokodams piebilst, ka nu gan jāiet mājās, ģīmis jāmazgā – esot ar leišiem sakāvies.
“Pārbaudām visus, arī lietuviešus. Viņi jau lielākoties grēko aiz nezināšanas – Lietuvā ir citi ierobežojumi. Vietējiem arī gadās – nopērk veikalā sistēmu, kur pieci āķi, un domā, ka tātad drīkst, tas ir atļauts,” skaidro zivju inspektors Ģirts Liepiņš.
Iekšējos ūdeņos Latvijā ir atļauti trīs āķi uz kātu un divi kāti vienam makšķerniekam. Jābūt makšķernieka kartei, ja vien neesi pensionārs pēc 65 gadu vecuma vai bērns līdz 16 gadiem. Lielākais āķu skaits uz vienu kātu, par ko šogad noteikts sods, pagaidām ir desmit. Iespējamais naudas sods – no 20 līdz 500 latiem. “Ja nauda ir, rakstām kvīti. Ja naudas nav, sastādām protokolu,” teic Ģ. Liepiņš un atgādina, ka inspektoram nav noteikta darba laika. Var ierasties promenādē arī nakts laikā.
