Uzņēmuma ofisā ierodas tiesu izpildītāji un sāk nest prom mēbeles un citas mantas – šādu ainu piedzīvoja apsardzes firmas “Jatlars” darbinieki. Īres parāda dēļ uzsākta uzņēmuma bankrota procedūra.
Nepatīkamā situācija izveidojusies tādēļ, ka apsardzes firma par ofisa telpām palikusi parādā īres naudu 1500 latu apmērā, “Kursas Laikam” paskaidroja SIA “Jatlars” direktors Sergejs Simčaks. Daudz skarbāk situāciju vērtē maksātnespējas administrators Valdis Freimanis.
Uzņēmums savulaik īrējis telpas Peldu ielā 5. “Sākumā īres maksa bija 80 santīmi par kvadrātmetru mēnesī, vēlāk tā tika paaugstināta uz četriem latiem par kvadrātmetru. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, mūsu darba apjoms kritās, tāpēc mēģināju panākt vienošanos, ka īres parādu dzēsīsim pakāpeniski. Taču ēkas saimnieki šādam variantam nepiekrita un draudēja pieprasīt firmas maksātnespēju, ja netiks samaksāta visa summa uzreiz,” stāsta S. Simčaks. Nomnieki pieprasījuši maksātnespēju. S. Simčaks uzskata, ka nav bijis pamata šādam solim, jo daudz lielāku summu – apmēram 40 tūkstošus latu – parādā ir klienti pašam “Jatlaram”.
“Lielākais parādnieks ir “Liepājas labiekārtošanas sabiedrība”, kas par apsardzes pakalpojumiem mums parādā 30 tūkstošus latu. Arī šis uzņēmums atzīts par maksātnespējīgu, taču tam ir materiālā bāze – tehnika un zeme, no kuras būtu iespējams gūt līdzekļus. Mēģināju vienoties ar administratoru, lai atļauj mums turpināt strādāt un tādējādi dzēst parādu, taču saņēmu atteikumu. Tika arī bloķēts firmas konts bankā,” stāsta S. Simčaks.
No SIA “Jatlars” ofisa Graudu ielā 43a tika iznestas gan mēbeles, gan datortehnika. Mantas nogādātas glabāšanai Rīgā, zināja S. Simčaks. “Administrators neko nedara, lai atgūtu parādus. Tā vietā atņem vecās mēbeles, kuru vērtība šobrīd varētu būt pāris simti latu. Uzskatu, ka tas tiek darīts speciāli, lai neļautu mums strādāt, jo ar līdzekļiem, ko iegūs par mēbelēm, īres parādu nesegs,” uzskata “Jatlars” direktors.
Krasi atšķirīgi notiekošo traktē maksātnespējīgās SIA “Jatlars” administrators V. Freimanis. “Kāds darboties spējīgs uzņēmums var būt šī firma, ja nodokļu parāds vairāk nekā gadu nav maksāts un sasniedzis 26,3 tūkstošus? Šāds “darboties spējīgais uzņēmums” spēj radīt un rada tikai kreditoru parādus, un tāds ir jāizslēdz no normālo uzņēmumu vidus. Simčaks piekopj strausa politiku,” vērtē V. Freimanis.
Ar Liepājas tiesas 2009. gada 21. septembra lēmumu ir ierosināta “Jatlars” maksātnespēja, tomēr firmas direktors to izliekoties neredzam. “Viņš nereaģē uz vēstulēm, maina adreses. Tāpat nav iesniedzis grāmatvedības dokumentus, labprātīgi nenodeva mantas. Uzzināju arī, ka pārkāpis pilnvaras – firmas vārdā iznomājis kārtējās telpas, kaut to var darīt tikai administrators. Un krāpies – operējot ar kredītkarti, izmantojis uzņēmuma naudu,” neslēpj V. Freimanis.
Ar šādu rīcību, pēc administratora domām, S. Simčaks kavē maksātnespējas procesu, tāpēc V. Freimanis vērsies Finanšu un Ekonomikas policijā. Turklāt S. Simčaks ir tikai persona, kas darbojas, izmantojot pilnvaru – SIA “Jatlars” īpašniece ir viņa sieva Svetlana Simčaka, uzsver V. Freimanis. Uz uz vienu no tiesas sēdēm neviens no Simčakiem nav ieradies.
Kopējais kreditoru pieprasījums no SIA “Jatlars” – 28 352,62 lati. Pēc V. Freimaņa teiktā, firmai atsavinātā manta ir novērtēta par aptuveni 600 latiem, tā tiek iztirgota ūtrupē. “Ja izdosies izspiest 600 līdz 700 latus, būs ļoti labi. Vērtīgākā ir apsardzes pults, pārējās mantas ir lūžņu vērtē,” skarbs ir administrators. “Ja uzņēmuma īpašnieki būtu bijuši tālredzīgāki, ja vien būtu samaksājuši īres parādu, problēmas nebūtu radušās. Manā praksē šis ir pirmais gadījums, kas sastopos ar šādu uzvedību – kā strausi bāž galvas smiltīs, kaut ir tiesas spriedums par bankrotu,” atklāj V. Freimanis.
