“Sākums bija ļoti
romantisks. Cik sevi atceros, es vēlējos iet uz baletu, nepalaidu garām
nevienu televīzijas raidījumu, kur bija balets, un dejoju līdzi, sapņoju
par krāsainām “pačkām”. Vispār es skaidri zināju, ka būšu balerīna. Es
bieži vien sapņojot pagalmā dejoju baletu. Un tas bija liktenis, ka
pretējā mājā dzīvoja baleta meistars Leons Brunavs, kurš to pamanīja.
Kādu dienu viņš piedāvāja man dejot savā studijā,” savā dzīvesstāstā ar “Kursas Laiku” dalās IV Starptautiskā Bērnu baleta festivāla idejas autore un organizētāja Ingrīda Lūre.
Šonedēļ Liepājā norisināsies IV Starptautiskais Bērnu baleta festivāls.
Uz Liepājas teātra skatuves uzstāsies Latvijas Nacionālās operas un
baleta prīmas, ieradīsies ārzemju viesi, dejos mazās balerīnas.
Kā festivāls radās un kas pamudināja I. Lūri izveidot savu deju studiju, lasiet 23. oktobra “Kursas Laikā”.
I. Lūre atklāj, ka desmit gadu vecumā sākusi mācīties Rīgas Horeogrāfijas skolā un savu ģimeni satikusi tikai
skolas brīvlaikos un svētkos.
“Skolā prasības bija ļoti stingras,
mūs varēja arī apvainot un pazemot, tomēr audzēkņus mācīja turēties pie
fanātisma. Tā likās traģēdija, ka varētu atskaitīt no skolas, tāpēc mēs
pacietām visu un mums viss patika.”
Dejotāja sapratusi, ka neder oprerai, badojusies, lai notievētu, strādājusi Muzikālajā teātrī, divus gadus bijusi stjuarte. Viņa zina, ko nozīmē būt badā un caurām zolēm, taču tas nav viņu salauzis.